Rast līdzsvaru starp prātu, ķermeni un dvēseli

Stiliste Žanna Dubska pati ir labākais piemērs tam, kā dzīvot pilnasinīgu dzīvi. Viņa iedvesmo ļoti daudzus sev apkārt, tajā pašā laikā neslēpj, ka tas prasa lielu darbu ar sevi.

 Dzīvošana komforta zonā novājina

Mēs šobrīd dzīvojam trešajā gadu tūkstotī, kad pa vecam braukt vairs nevar. Tad priekšā būs STOP zīme. Mums ir izvēle – palikt uz vietas vai lēkt pāri un raudzīties plašāk un tālāk. Ir jāmeklē tas virziens, kurā vēlies braukt, un jāgrozās, mīļā, jāgrozās. Lai arī cik liels būtu slinkums, bailes vai neticība.

Iedomājies – bērnu aizved uz skolu un liek mācīties, kas nav viņa lēmums. Pēc tam bērns pabeidz skolu un saprot, ka tagad viņam ir jāturpina attīstīties, ka ir jāmainās. Un šeit jau viss kļūst atkarīgs no cilvēka paša. Viens dodas uz priekšu, cits sāk šaubīties – vai es gribu to vai tomēr labāk kaut ko citu. Šādā komfortablā nedarīšanā var palikt diezgan ilgi. Tu plūsti pa straumi, kaut kā peldi. Tas nenozīmē, ka kādā brīdī kaut kur neizpeldēsi, taču tas notiek reti. Biežāk dzīve piespēlē smagus pārbaudījumus, jo citādi tu vienkārši nesaproti.

Sēžot tajā komforta zonā, cilvēks kļūst vājš, jo viņš taču neko nedara! Kad netrenējas, tad kādā brīdī vairs nespēj palēkties, jo viss ir atrofējies. Un tad var izrādīties, ka lēkt jau ir par vēlu.

03-zanna

Mirklis no fotosesijas izstādei “Beauty is ageless” kopā ar fotogrāfi Aigu Rēdmani.

Neapstāties attīstībā

Ir jādomā par savu izaugsmi. Ja ilgi nekas nemainās, tad kādā brīdī var nākt pārbaudījums. Varbūt tu palaid garām kādu iespēju, varbūt neņem vērā kādas zīmes. Dzīve taču ir tik interesanta, gara un dažāda! Es ticu, ka dzīves garums, piesātinājums un saturs lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā mēs sevi realizējam. Tāpēc nevajag apstāties attīstīties un meklēt. Ja pirms simts gadiem cilvēki varēja visu mūžu nodarboties ar vienu un to pašu, tad mūsdienās tā vairs nevar. Laiki ir citi.

Domā par sevi

Daudzi saka – nav laika, bet laika nav tām lietām, kuras uzskatām par mazsvarīgām. Runa ir par prioritātēm – kā tu sadali savu laiku, kā to organizē. Ja neatvēli laiku sev, neviens cits par tevi nedomās. Man bieži nākas dzirdēt: es nevaru – man vīrs, bērns, māte svarīgāki. Bet kas būs ar viņiem, ja tu būsi slima? Tāpēc padomā par sevi viņu dēļ un labāk atsaki viņiem. Jā, viņi visi vēlas tavu laiku un enerģiju, bet beigās vainos tevi, ka nespēj ar visu tikt galā. Tādējādi tu arī viņus padari vājus.

20160921 Spice. Izstades atklasana. Photo/ Ilmars Znotins

Izstādes “Beauty is ageless” atklāšanā. Foto: Ilmārs Znotiņš

Atrast līdzsvaru

Es esmu slinka. Daudzi domā, ka slinks ir tāds, kam nepatīk strādāt. Tieši otrādi. Man šausmīgi patīk strādāt, bet man nepatīk rutīna un darbs ar sevi. Tas man ir otrā vietā. Es mēģinu to visu pārkārtot, pārplānot, piespiest sevi vai pierunāt. Es esmu kā tāds viens trijos vai trīs vienā. Manī sēž trīs personības, tāda kā trīsvienība. Viens ir puisītis. Vienmēr hiperaktīvs, tāds, kurš nespēj nosēdēt mierā, sauc rotaļāties, un visu laiku viņam kaut ko vajag. Tas ir mans prāts. Tad ir vēl viens puika – tāds kluss un mierīgs, dziļi sevī ierāvies, kurš vēlas pasēdēt maliņā, pavērot un kuram tas hiperaktīvais brālītis nepatīk. Tas ir mans ķermenis. Un ir vēl viena meitene. Viņa ir tāda, kas visu laiku žēlojas, kurai šķiet, ka viņu nemīl, ka viss tiek tiem abiem brāļiem un viņa vispār ir adoptēta. Tā ir mana dvēsele, tas emocionālais, kam trūkst siltuma un glāstu.

Visi trīs grib, lai ar viņiem nodarbojas. Un man jāpadomā par visiem trim, citādi nebūs harmonijas. Man vajag, lai tas prāts nedaudz atdziest, nevis visu laiku rotaļājas; lai dara to, ko es lieku. Viņš visu laiku jādresē. Man vajag, lai tas klusais puika pieceļas un pastrādā visu labā, lai visiem ir spēks, jo bez viņa tie divi būs slimi. Ar to man ir visgrūtāk, jo viņš ļoti jāpiespiež, jāpierunā. Un tai meitenei jābeidz čīkstēt un jāsaprot, ka visi viņu mīl un ka mēs esam komanda, ģimene. Mēs nevaram cits bez cita. Es novēršu viņas uzmanību uz ļoti skaistām lietām, sajūtām, mūziku, lai tā meitene var priecāties par dzīvi. Tas ir tas darbs ar sevi, un tas ir nepārtraukts.

Ar ziemu viss nebeidzas

Kalendārie gadi un reālais vecums mani nekad nav uztraukuši. Trakāk ir tad, kad saskarsmē ar saviem vienaudžiem vai pat jaunākiem cilvēkiem jūtos tā, it kā viņi būtu no citas paaudzes. Tas ir saistīts ar to, ka cilvēki savā dzīvē saskata tikai trīs fāzes – jaunību, briedumu un vecumu. Viņi labprātīgi pāriet trešajā fāzē un ir pārliecināti, ka ar to arī viss beidzas. Tas nenozīmē, ka es nemainos un nepāreju kādā citā fāzē. Taču es neuzskatu, ka ar ziemu viss beidzas. Jā, tas var būt atpūtas brīdis, bet tad atkal sākas pavasaris. Nekad nav par vēlu augt, mainīties vai sākt kaut ko jaunu.

Audiovizuālā izstāde “Beauty is ageless” vēl aplūkojama T/C Spice pie INFO centra līdz 16.10.

Teksts: Una Ulme

Foto: Aiga Rēdmane

Stils: Iveta Vecmane

Make up: Jeļena Kaņuka

Mati sakārtojums: Riga TOP Hair

Vide: LU Botāniskais dārzs

 

No tags 1
9 Responses
  • Edīte
    novembris 29, 2016

    Dikti uzrunāja Žannas teiktais kā atrast līdzsvaru. Tik foršs salīdzinājums par trīs vienā! :)

  • Inesse
    novembris 29, 2016

    Burvīgs un iedvesmojošs raksts!

  • Saiva
    decembris 14, 2016

    Iedvesmojoši.
    Tā vien gribas izbēgt no pelēkās ikdienas un rūpēm- gribas beidzot Dzīvot!

  • Jolanta
    decembris 14, 2016

    Loti iedvesmojosi-Paldies

  • Vita
    decembris 14, 2016

    Piekrītu Žannas Dubskas teiktajam par izkāpšanu no komforta zonas, kurā ir tik ērti. Bet lai attīstītos, lai mainītos, lai dzīvot būtu interesantāk, ir jāizkāpj no mīļas, siltās “kastītes” un jāapskatās, kas ir tai apkārt, jāizmēģina tās iespējas, ko piedāvā dzīve.
    Iedvesmojošs raksts.

  • Ieva
    decembris 14, 2016

    Burvigas pardomas no arkartigi iedvesmojosas sievietes, kas liek ari pasam paskatities uz sevi no malas, aizdomaties un vilkt paraleles ari ar savu dzivi un savu pieredzi. Musos ir tik milzigs potencials un speks, bet ir jaatrod pareizais veids, ka to pielietot, lai sabalansejot it visu pareizajas devas, mes spetu ne tikai dot citiem, bet atceretos ari par sevi. Man vienmer ir bijis vieglak dot..bet es esmu iemacijusies, ka ik pa laikam ir jaapstajas un jalauj, lai kads cits dod tev – prieku, iedvesmu, rupes un milzum daudz milestibas!

  • Sandra Vicinska
    decembris 14, 2016

    Žanna Dubska ir pratusi rast līdzsvaru starp prātu,ķermeni un dvēseli un izlasot šo rakstu,sāku aizdomāties.Man tak arī laiks sevi sapurināt,līst laukā no komforta zonas,jo tikai strādājot ar sevi,pēc katras ziemas nāks pavasaris,kad prāts strādās,ķermenis uzplauks un dvēsele staros!

  • Alla
    decembris 15, 2016

    ik dienu es vēlos būt laba māte, sieva, darbiniece, meita un tā var turpināt un turpināt- vienam jāizdara tas, otram šis….bet kur palieku es pati? Es, sieviete, kura grib palasīt savu mīļāko žurnālu, nolakot nagus..aiziet uz SPA…iedzert kafiju no skaistas krūzes, skaistā kafejnīcā, ar fonā skanošu franču mūziku!? Brīžiem es pazaudēju līdzsvaru un daru visu, viena- par visiem! Tā nevajag…un es tā vairs nedarīšu, jo ieklausīšos Žannas teiktajā: “..viņi visi vēlas tavu laiku un enerģiju, bet beigās vainos tevi, ka nespēj ar visu tikt galā. Tādējādi tu arī viņus padari vājus.” Tā arī ir! Man jāpaspēj viss, un kad es to neizdaru- “sliktā” vienalga būšu es pati….ļaušu cilvēkiem sev apkārt kļūst stiprākiem un pašiem tikt galā ar sevi! Es padomāšu par sevi!

  • Katrīne
    decembris 16, 2016

    Televīzijā skatījos raidījumu – “Gatava pārvērtībām”, kur viena no stilistēm bija Žanna Dubska. Viņa deva lieliskus padomu sievietei gados. Ne tikai par to kā pareizi un skaisti ģērbties, bet arī par to kā izcelties ar koķetīgumu un citām īpašībām. Žanna atstāja lielisku iespaidu un šis raksts tikai to apstiprināja.
    Laigan esmu stipri jaunāka, man ar Žannu lieliski saskan viedokļi. Kad nonākam situācijā, kad no darbiem nevar atkauties, mēs meklējam mieru un komfortu. Bet komforts dažreiz var nebūt nekas labs. Tajā iestrēgstot, Tu atlaidies un neprogresē. Bet tikai progresējot Tu dzīvo pilnvērtīgi un vari baudīt paveiktā augļus. Tādēļ Žanna lieliski sapurināja un atgādināja, ka nevajag iestrēgt komforta zonā!
    Citāts – “Dzīve taču ir tik interesanta, gara un dažāda! Es ticu, ka dzīves garums, piesātinājums un saturs lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā mēs sevi realizējam” – ir lieliska atziņa, ko vērts kaut kur pierakstīt un reiz pa reizi pārlasīt. Dažreiz, kad nomāc domas par to kā laiks skrien, vajag atcerēties, jo pilnasinīgāk nodzīvosi šodienu, jo mazāk liksies, ka dzīve tik ātri paskrien.
    Doma, ka vairāk jādomā par sevi ir tik patiesa. Daudzi to ikdienā aizmirst. Bet tikai Tu pats esi sev galvenais. Domāt vairāk par sevi nav nekaunīgi, tas ir normāli un pareizi. Tu dzīvo sev. Šī ir Tava dzīve! Tavai prioritātei ir jābūt vispirms padomāt par sevi!
    Pasmējos par to, ka arī manī mīt tāda kā trīsvienība, kuru ir grūti turēt līdzsvarā. Sirds saka vienu, prāts citu, bet ķermenis vēl ko citu. Biežāk tomēr izdabāju sirdij.
    Paldies par rakstu ar šo interesanto sievieti. :)

Kādas ir tavas domas?

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *