Uz Maskavu pēc atmiņām

Iesaku

Pateicoties manai draudzenei modes dizainerei Ivetai Vecmanei, kura saņēma ielūgumu startēt Mercedes-Benz Fashion Week Russia, nācās krāmēt koferi un otro reizi gada laikā doties uz Maskavu –  pilsētu, kuru sāku pamazām iemīlēt.

Man Maskava saistās ar bērnību. Biju tur 1985.gadā, kad māsīcas onkulis paņēma mūs abas līdz uz šo lielpilsētu. Neatceros, kur palika onkulis un māsīca, bet Maskavu es atklāju viena. Atminos garās pastaigas pa VDNH, jeb tautsaimniecības sasniegumu izstādi, Botānisko un Zooloģisko dārzu, Sarkano laukumu un Arbatu. Klīdu pa ielām, ēdu saldējumu, pirmo reizi mūžā nogaršoju banānus un biju laimīga. Mans spilgtākais notikums saistās ar žurnāla iegādi, kurā bija ielīmēta caurspīdīga grupas AHA platīte. Un žurnālā bija arī šīs grupas bildes! Neko tādu pie mums dabūt nevarēja, tāpēc plate uz mammas plašu atskaņotāja tika nodrillēta, līdz to vairs nebija iespējams klausīties. Pēc 33 gadu pārtraukuma atgriezos Maskavā, lai apciemotu draudzeni Lieni Greifāni.

Lienes Greifānes dzīve jau trešo gadu rit Maskavā, kur viņa studē Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā.

Liene ar vīru Igoru un dēlu Kristoferu ir apmetusies Piemaskavā, ko gan nevar salīdzināt ar mūsu mikrorajoniem. Tās ir Rīgas izmēra pilsētas, kas ietver Maskavu, un tās visu laiku paplašinās. Dzīvot centrā ir ļoti dārgi, arī paši maskavieši savus centra īpašumus izīrē un pārceļas uz ne tik trokšņainām un blīvi apdzīvotām vietām. Šajās pilsētiņās valda sava dzīve un kārtība, tāpēc tur dzīvojot lielas vajadzības doties uz Maskavas centru pat īsti nav. Gluži pretēji, sākoties vasarai, maskavieši meklē vietas, kur izrauties no lielpilsētas burzmas, tāpēc ļoti iecienīti ir, piemēram, piepilsētu ūdens atpūtas parki. Vienā no tādiem, ar eksotisku nosaukumu – Malibu, mēs ar Lienes ģimeni izbaudījām fantastisku dienu!

Atpūtas parks Piemaskavā ar nosaukumu Malibu izveidots tā, lai sajūtās aizvestu uz Kalifornijas piekrasti.

Vēstures liecības

Pie Lienes viesojos nedēļu un šo laiku izmantoju, lai izstaigātu savas bērnības atmiņu vietas. Sāku ar Arbatu un biju ļoti vīlusies. Ne miņas no mākslinieciskās bohēmas, kas šeit valdīja agrāk. Atceros, te bija pilns ar saržu māksliniekiem, kuri nelaida tevi prom, kamēr nebija uzzīmējuši portretu. Tagad Arbatā nīkst daži mākslinieki, kuri tirgo slavenību saržus, bet viss pārējais ir pakārtots tūrismam. Tīklu ķēžu ēstuves un suvenīru bodītes ar tūkstošiem dažādu izmēru matrjoškām. Nekas tāds, dēļ kā būtu vēlēšanās šeit atgriezties.

Arbatā ir vērts iegriezties vienīgi tādēļ, lai iegādātos kādu suvenīru, jo izvēle šeit ir ārkārtīgi liela.

Toties VDNH. Ohoho! Lūk, te jūtams Krievijas vēriens un Padomju laika atblāzma – simboli, varenība, zelts un varas demonstrēšana. Savulaik katrai PSRS republikai, tostarp Latvijai bija savs paviljons. 70 hektāros bija izvietoti 82 paviljoni, tagad parka platība pieaugusi līdz 235 hektāriem ar aptuveni 400 ēkām, kas teritorijas ziņā ir lielāka par Monako. Tāpēc pie ieejas ir iespējams noīrēt riteni vai skrituļslidas, jo ar kājām staigājot neko daudz redzēt neizdosies. Latviju neatšifrēju ne slavenajā VDNH strūklakā starp 15 māsām (bijušajām PSRS republikām), nesameklēju arī mūsu valsts kādreizējo paviljonu, bet to es atstāju nākamajai apmeklējuma reizei!

Slavenā VDNH strūklaka, kurā tautu meitu veidolā attēlotas 15 kādreizējās PSRS republikas.

Esot Maskavā noteikti iesaku ieplānot pastaigu pa Gorkija parku. Šeit, vairāk kā 200 hektāru teritorijā izvietoti bērnu laukumi, kafejnīcas, laikmetīgās mākslas muzejs Garāža, observatorija, oranžērja, vasarā šeit notiek teātra izrādes un koncerti, bet ziemā pieejama slidotava un snovdorda parks. Te var gulēt zālē, zvilnēt guļamkrēslā, izvēlēties kādu no omulīgajiem restorāniem, vārdu sakot – lieliski atpūsties.

Viesošanās Maskavā nav iedomājama bez Sarkanā laukuma un Vasilija svētlaimīgā katedrāles apskates un šo vietu iemūžināšanas fotogrāfijās.

Sarkano laukumu kā apskates objektu pat nav vērts ieteikt – bez tā apskates Maskava nav iedomājama. Starp citu, Kremlis nav tikai tie tornīši ap Sarkano laukumu – tā ir divdesmit septiņu hektāru plaša teritorija, kurā atrodas divdesmit torņi, septiņas katedrāles, sešas pilis un desmitiem citu vēsturisku objektu. Vienīgi rindas pie slavenā Ļeņina mauzoleja vairs neredzēt. Šobrīd gan iemesls tam ir fakts, ka mauzolejs ir slēgts uz rekonstrukciju, bet arī kad tas bija vaļā, ieejas biļeti varēja iegādāties par 50 (!) eiro. Tā kā bildēt tur nedrīkst un palielīties sociālajos tīklos pēc tam nebūs ar ko, tad likumsakarīgi zudusi arī interese par šo objektu.

Māksla un kultūra

Pēc oficiāliem datiem Maskavā ir 13 miljoni iedzīvotāju, ja pieskaita tūristus un tos, kas šeit dzīvo nelegāli, tad sanāks visi 20 miljoni. Tāpēc loģiski, ka Maskava ir pasaules nozīmes kultūras un mākslas centrs. Divās ciemošanās reizēs man šeit izdevās aplūkot trīs fantastiskas izstādes. Multimediju izstāde “Van Gogs. Vēstules Teo” vārda vistiešākajā nozīmē ieveda mākslinieka gleznu pasaulē, caur Vincenta vēstulēm brālim Teo atklājot par viņa mākslas darbiem daudz vairāk, nekā es zināju iepriekš.

Van Gogam veltītā multimediju izstāde balstās uz milzīgām video projekcijām, kuras 20 minūšu laikā iepazīstina ar slavenā gleznotāja traģisko dzīves stāstu.

Ārkārtīgi interesanta bija slavenā ielu grafiti mākslinieka Banksija (Banksy) izstāde Banksy. Genius or Vandal? To ievadīja multimediāls ieskats mākslinieka dzīves filozofijā un biogrāfijā, kam sekoja vērienīga viņa darbu izstāde no privātām kolekcijām.

Ja gadās būt Madridē, tad noteikti iesaku doties uz šo izstādi, kur tā aplūkojama visu maija mēnesi.

Savukārt pēdējā Maskavas apmeklējuma laikā man bija iespēja aplūkot slavenā krievu gleznotāja, reālista Iļjas Repina darbus. Biļetes uz šo izstādi gan nebija pieejamas, nācās samaksāt vairāk, lai tās dabūtu, taču tas bija tā vērts. Repins pilnībā attaisno savu pasaules slavu un viņa gleznas ir gluži kā fotogrāfijas, pie kurām var pavadīt daudz laika pētot katru niansi, sejas izteiksmi un gaismēnu spēles.

Maskavā vienmēr būs kāds ievērības cienīgs kultūras notikums, tāpēc plānojot braucienu es ieteiktu ievākt informāciju un laicīgi iegādāties biļetes.

 Mode

Kā jau minēju, mana pēdējā Maskavas apmeklējuma iemesls bija Ivetas Vecmanes dalība prestižajā Mercedes-Benz Fashion Week Russia. Taisnības labad gan jāsaka, ka Maskavā ir tik daudz ko redzēt, ka pati modes nedēļa mums palika otrajā plānā. Tomēr uz Ivetas skati uzcirtāmies un kopā ar manu kolēģi Lieni Stūraini pat devāmies papozēt fotogrāfiem.

Viens no pamanāmākajiem modes nedēļas apmeklētājiem bija mūsu Roja Rodžera līdzinieks Sabrina NeOn.

Iveta startēja “Global Talents” šova ietvaros, kas ir unikāla platforma jaunajiem modes zīmoliem. Paši organizatori izvērtē un atlasa 10 perspektīvākos jaunos zīmolus no visas pasaules, kurus vēlas redzēt šajā pasākumā, tāpēc interese par šiem uznācieniem bija pat lielāka nekā par oficiālajām modes nedēļas skatēm. Tā kā organizatori vēlējās, lai šie tērpi iepriekš nekur netiek izrādīti, Iveta nevarēja uz Maskavu vest Rīgas modes nedēļā izrādīto kolekciju. Tāpēc tapa jauni tērpi, kas idejiski papildināja MELANHOLY III – ETHNOGRAPHY tēmu, panākot Latviešu Etnogrāfiskā tautas tērpa sajūtu mūsdienu apģērbā.

Ivetas Vecmanes tērpi no Maskavā izrādītās kolekcijas.

To dizainere īstenoja sapludinot tautas tērpu detaļas, krāsu savienojumus, siluetus, izšuvumus ar mūsdienīgiem tehniskajiem risinājumiem, kā rezultātā apģērbs tiek padarīts aktuāls un valkājams, pielāgojams arī ikdienai. Ivetas skati apmeklēja ap 500 modes industrijas darboņu, mediju un influenceru un ārkārtīgi lielo atsaucību varēja novērtēt pēc sociālo tīklu un interneta portālu ierakstiem. Tagad Ivetai priekšā stāv liels darbs biznesa attīstībai Krievijā, bet esmu pārliecināta, ka šī ir īstā vieta viņas smalkajam rokrakstam un kvalitatīvajām haute couture izpildījumam.

Izklaide

Tā kā Mercedes-Benz Fashion Week Russia norisinājās Sarkanajam laukumam blakus esošajā izstāžu centrā “Manēža”, viesnīcas izvēlē noteicošā vieta bija šī lokācija. Tāpēc mums bija iespējas izbaudīt visas priekšrocības, ko sniedz dzīvošana centrā, sākot ar apskates objektiem un veikaliem, beidzot ar restorāniem un izklaides vietām. Maskava nav lēta, taču nav arī tik dārga, cik pirms rubļa vēsturiskā krituma 2014.gadā. Kopumā cenas ir līdzīgas kā Rīgā, un mēs droši varējām apmeklēt arī slavenākos galvaspilsētas restorānus, no kuriem gribētu izcelt Grand Cafe Dr. Zhivago (Mokhovaya 15/1) kaut vai tikai interjera un apkalpošanas dēļ. Gastranomijas brīnumus te nav vērts meklēt, vairums restorānu orientējas uz pagātnes mantojuma mūsdienīgu izpildījumu. Nebrīnies, redzot ēdienkartē Kijevas kotleti vai Olivjē salātus – vecā labā rasola priekšgājēju.

Viens no restorāna Živago lepnumiem – Olivjē salāti.

Šeit viss ir ļoti garšīgs un nevienā vietā, kuru apmeklējām vadoties pēc ieteikumiem, nenācās vilties. Starp rekomendētajām vietām vēlos izcelt jūras velšu restorānu КрабыКутабы, kurš atrodas gastro tirgus Depo teritorijā (Lesnaya 20/4)  Ienākot telpā atliek vien sajūsmā noelsties. Kas tāds Rīgas mērogam nav iedomājams. Plašums, greznība, gigantisks bārs, izsmalcinātas lustras un krabji, krabji, krabji – kā interjerā, tā uz 10 metrus garas ledus letes, tā ēdienkartē.

Par šādām cenām pie mums krabju gaļu nenobaudīt (salātu cena no € 11).

Par vienu no Maskavas leģendārākajiem (arī dārgākajiem) restorāniem tiek uzskatīts Café Pushkin (Тверской бульвар, 26/5), kas interjera ziņā atmiņā atsauc Londonas džentelmeņu klubu (man bija iespēja tādu apmeklēt kā žurnālistei, jo sievietēm nav daudz izredžu tajos pabūt). Tāpēc likumsakarīgi, ka šī ir ļoti iecienīta vieta tieši turīgu kungu vidū un jādomā, ka te noslēgts ne viens vien vēsturisks biznesa darījums.

Populāro krievu zivju zupu UHA Café Pushkin pasniedz ar glāzīti degvīna.

Greznais Café Pushkin interjers.

Modes dāmām noteikti jāaizdodas uz influencerei Miroslavai Dumai piederošo restorānu Buro TSUM, kas atrodas šī universālveikala jumta stāvā un izceļas ar īpaši plašu izsmalcinātu vīnu un šampaniešu karti. Ir vērts iedzert kafijas tasi pretim TSUM esošajai Vogue kafejnīcā vai Laduree restorānā blakus sarkanajam laukumam, kur noteikti jānogaršo arī kāds makarūns. Galu gala, tieši šim zīmolam pieder makarūnu radītāja gods un pati pirmā šī salduma recepte, kura nav mainīta līdz pat šai dienai.

Pie Sarkanā laukuma atrodas vēsturiskais universālveikals GUM, kur jāiegriežas skaistās arhitektūras dēļ. Kas attiecas uz iepirkšanos, tad vērts ir iegriezties vienīgi vietējā dizaina veikalos, piemēram apavu veikalā Ekonika. Starptautisko zīmolu apģērbi un aksesuāri Maskavā izmaksās par aptuveni 30% dārgāk. Kas attiecas uz nakts dzīvi, šeit izvēles iespējas ir visai plašas, jo liela daļa restorānu un bāru strādā 24 stundas diennaktī. Tas nozīmē, ka brokastotāji nomaina ballīšu cienītājus. Jā. Maskava ne tikai netic asarām, bet arī nekad neguļ.

Dzīvošana un transports

Kas attiecas uz viesnīcām un transportu Maskavā, tad arī šajā ziņā cenas nav pārāk dārgas. Viesnīcu numuru cenas būs atkarīgas no atrašanās vietas, taču es ieteiktu labāk izvēlēties dzīvot ārpus centra, bet blakus metro stacijai, jo šis ir pats ērtākais pārvietošanās  veids. Bez tam, Maskavas metro stacijas ir tik skaistas, ka pa tām tiek organizētas īpašas ekskursijas. Ja daudz jābraukā ar metro, ir vērts iegādāties karti Troika, kas noderēs arī citiem sabiedriskā transporta veidiem (metro biļete €0,70/ €0,50 ar Troka karti). Taksometra izmantošanai visērtāk lejupielādēt kādu no mobilajām aplikācijām – Uber vai Citymobil. Taču ir vairāki bet… Interneta izmantošana  mums Krievijā ir dārgs prieks, tāpēc jāizmanto vai nu mobilais internets (viesnīcās tādu var iznomāt par aptuveni 7 eiro dienā) vai jāņem līdz otrs tālrunis un jāiegādājas vietējā SIM karte. Otrkārt, sastrēgumi ir Maskavas ikdiena un plānoto 30 minūšu vietā, brauciens var ieilgt uz pāris stundām. Un visbeidzot – tumsnējie kaukāziešu izcelsmes taksisti Maskavā maigi izsakoties ir rupji un nepieklājīgi.

Garais mājupceļš vilciena Rīga – Maskava nav ne iztērētās naudas, ne laika vērts.

Vai ir vērts piedzīvot leģendāro braucienu ar vilcienu Rīga – Maskava – Rīga? Neesmu droša. Ja vēlies braukt kupejā, izmaksu ziņā tas būs tāpat kā lidot, bet laika ziņā gari un nogurdinoši. Vienīgais, kas šeit atgādina par pagātni, ir kolorītā oficiante, kas apkalpo restorāna vagonā.

Tā kā Maskavas vīza man ir uz gadu, es tur tuvākajā laikā noteikti atgriezīšos ne reizi vien. Man patīk šīs pilsētas aura, vēriens un plašums, sakoptība un cilvēki. Es varu viena pati dienām klīst pa Maskavas ielām un parkiem, katru reizi atklājot un ieraugot ko jaunu.

Teksts: Una Ulme

Foto: Una Ulme, Liene Stūraine, mercedesbenzfashionweek.ru

 

Pagaidām Nav Komentāru

Kādas ir tavas domas?

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *