Man bail lidot ar lidmašīnu. Ļoti… Un vēl es baidos no tumsas. Toties es vairāk nebaidos no neveiksmēm un mani neuztrauc citu viedoklis, jo esmu sapratusi, ka bailes, mūs biedējot, izaicina, liekot augt.

Bailes ir īstens ienaidnieks.

Ko tās dara?

Tās gādā mums zārku

Jau ilgi pirms mums ir lemts mirt.

/ Šrī Činmojs/

Bailes kā reakcija uz pieredzi

Rakstot par šo tēmu, es nedomāju racionālas bailes no pamatotām briesmām, bet gan iedomātas bailes, kas patiesībā nodara vislielāko postu. Mums katram ir savs priekšstats par ko, kas ir labs, kas slikts, kas būtisks, kas mazsvarīgs, kas dārgs, kas nevajadzīgs. Tas veidojas no pieredzes, kam pamatā ir attiecīga reakcija uz konkrētām dzīves situācijām. Arī bailes ir reakcija uz noteiktu pieredzi. Bērns, būdams mazs, sākotnēji ne no kā nebaidās. Mācoties staigāt, viņš bieži klūp un krīt, taču ceļas augšā un turpina iesākto. Pamazām viņš ne tikai apgūst zināšanas, bet arī sastopas ar vecāku radītajiem priekšstatiem par to, ko drīkst un ko nedrīkst, kas ir labs, bet kas – ļauns, par ko jāpriecājas un no kā jābaidās. Paraugies, kas notiek, kad mazu bērnu pirmo reizi uzliek uz slēpēm. Viņš brauc lejā no kalna nebremzējot, jo viņam nav bail! Vēlāk bērnam tiek paskaidrots, ka, šādi braucot, viņš sasitīsies, un tiek iesētas bailes. Jo lielāks bērns aug, jo vairāk bubuļu rodas. Un tās vairs nav tikai pamatotas bailes no kritiena. Tās ir bailes no citu viedokļa, nosodījuma, noraidījuma, pazemojuma.

Bailes – iedomu ilūzija

Pieaugot mēs cenšamies dzīvot tā, lai bailes mūs neskartu. Bet velti. Katru dienu, atkal un atkal baiļu uzburtās iztēles ainas mēdz rādīt dažādas nevēlamas situācijas. “Tu cietīsi neveiksmi,” saka bailes, kad tu vēlies uzsākt jaunu projektu. “Šis vīrietis tāpat tevi pametīs,” saka bailes, kad tu satiec savā dzīves ceļā simpātisku partneri. Un tā tālāk, un tā joprojām… Man ļoti patīk, ko par šīm iedomātajām bailēm saka Viljams P.Jangs (William Paul Young) grāmatā Būda. “Tu nevari iegūt varu pār nākotni, jo tā nav reāla un, visticamāk, nekad nebūs reāla. Tu centies spēlēt Dievu, iztēlodamies ļaunumu, no kura baidies, paredzot, ka tas var pārtapt realitātē, un pēc tam centies veidot plānu un paredzēt iespējamības, lai izvairītos no tā, kas tevi baida.” No teiktā izriet, ka mēs nepārtraukti modelējam nereālas nākotnes situācijas, tā vietā, lai veltītu savu enerģiju pilnvērtīgai dzīvei šodienā.

Baiļu postošā daba

Jo vairāk baiļu, jo zemāka pašapziņa, jo vairāk dusmu, jo vairāk neapmierinātības… Līdz tu kļūsti bezpēcīgs savu baiļu priekšā un dodies uzbrukumā pret visiem, un, pirmām kārtām, sāc uzbrukt sev pašam. Džeimss Redfīlds (James Redfield) darbā Šambala norāda: “Bailēm un dusmām ir kopīga izcelsme, tās izraisa nevēlēšanos zaudēt to, kam mūsu dzīvē ir liela nozīme. No šīm negatīvajām emocijām var izvairīties, emocionāli norobežojoties no jebkura – gan vēlama, gan nevēlama rezultāta… Es nesaku, ka nevajag domāt. Vienkārši nevajag kļūt atkarīgam no kāda konkrēta rezultāta. Dzīve visai reti dod mums to, ko gribam saņemt.” Skan skarbi, vai ne? Bet cik vilšanos un jaunu baiļu nav sagādājušas veltas cerības? Rīt būs labāk, rīt būs savādāk. Bet kas tieši rīt būs savādāk? Un kāpēc šis savādāk nevar notikt jau šodien?

Bailes dod iespēju augt

Labākais veids, kā atbrīvoties no bailēm, – paskatīties tām acīs un mainīt savu attieksmi pret tām. Tevi baida citu viedoklis? Padomā, ar ko tas saistīts! Tie, kas pilnvērtīgi dzīvo savu dzīvi, par citu viedokli neuztraucas. Varbūt tu pati pārāk interējies par citiem? Bailes ir sava veida indikators, kas atspoguļo tās problēmas, kurām tev konkrētajā brīdī jāstājas pretim. Maiks Dūlijs (Mike Dooley) grāmatā Bezgalīgās iespējas stāsta, ka bailes lidot ar lidmašīnu pārvarēja nevis izvairoties no lidojumiem, bet gan cenšoties lidot iespējami biežāk. “Šķita, ka bailes mīt vienā no mana apziņas nama daudzajām istabām, un, noskaidrojot, kur šī istaba atrodas, es iemācījos no tām izvairīties,” saka Dūlijs. Runājot par bailēm no neveiksmes, vilšanās, aizvainojama vai atzinības trūkuma, viņš uzskata, ka tās parādās brīžos, kad mēs tiekam pārbaudīti. Stājoties pretim bailēm, strādājot ar tām, mums tiek dota iespēja augt. Tas brīdis, kad savas ierobežojošās un apslēptās pārliecības jāaizstāj ar citām patiesībām par mūsu stāvokli un realitāti. Ir jācenšas izprast, kas tieši radīja šo maldīgo uztveri, un jārīkojas. Lai, piemēram, uzveiktu bailes no neveiksmes, jāsaprot, ka tas nav nekas apkaunojošs, bet gan pilnīgi dabisks tavas izaugsmes process. Tieši neveiksme ir tā, kas rosina mūs doties uz priekšu, tāpēc tā jāuztver nevis kā rezultāts, bet daļa no pieredzes. Tā vietā, lai pārdzīvotu neveiksmi, paanalizē, ko tā tev deva. Varbūt vairoja pacietību, gudrību, izlēmību? Šādi izturoties pret bailēm arī citās dzīves situācijās, tu pārvarēsi šo emociju postošo dabu. Tāpēc sāc rīkoties! Un nevis rīt vai parīt, bet tūlīt.

Kā uzvarēt bailes?

Apsēdies pie savas apskaidrojošās apziņas

gaismas pēdām!

Šai gaismai ir nelokāma griba

Pasargāt, pilnveidot un padarīt tevi brīvu.

/Šrī Činmojs/