Šķiršanos ir piedzīvojusi ikviena no mums. Un mēs lieliski zinām, cik grūti ir no sirds otram cilvēkam piedot. Ja netiec ar to galā joprojām, šis raksts ir domāts tieši tev.
Kad kāds mūs pamet, šķiet, ka dzīve ir sabrukusi, un tu nekad vairs nebūsi laimīga. Pat ilgāku laiku pēc šķiršanās jau no domas vien par šo cilvēku iesāpas sirds, un tu saproti, ka emocionālā pieķeršanās joprojām ir. Tādā brīdī būtu labi sev pajautāt: “Kāpēc man joprojām sāp? Kāpēc es nevaru tā vienkārši palaist un aizmirst?” Visticamāk, tas notiek tādēļ, ka tev nav labi pašai ar sevi. Tu gluži vienkārši sevi nemīli.
Beigt dzīvot pagātnē
Mēs daudz domājam par mīlestību pret apkārtējiem, bet maz par sevis mīlēšanu. Manuprāt, tieši tas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, kurš mums šajā pasaulē jāveic. Reanimatologs Pēteris Kļava saka: “Vajag beigt dzīvot pagātnē, jo vakardienai nav nekādas nozīmes. Nevajag bojāt šo brīdi ar atmiņām.” Tātad pirmais solītis ir spēja abstrahēties no visa, kas bijis, no cerībām, kā būs, un mēģināt koncentrēties uz šī brīža situāciju. Ne velti lielākās pārmaiņas mūsu dzīvē notiek tieši tās smagākajā posmā, jo mēs beidzot ieraugām, ka visapkārt ir tik daudz jauna, skaista un interesanta.
Kā iemīlēt sevi, nevis savu ego
Ir ļoti viegli sevis mīlēšanu sajaukt ar egoismu. Man ļoti patika P.Kļavas skaidrojums par egoismu. Viņaprāt, egoisms ir maldīga identifikācija ar redzes instrumentu. Iedomājies: tu stāvi spoguļa priekšā, piekārto matus, krāso lūpas, un kāds tevi aiz šī spoguļa vēro. Kā tev šķiet, – kas esi tu? Tas kurš to visu vēro, protams. Paraudzīties uz sevi no malas ir lielisks paņēmiens, kurš aplūkots un ieteikts daudzās pašizaugsmes grāmatās. Tas ir kā kino, kurā tu esi režisors un regulē visu no malas, paturot absolūtu savas rīcības brīvību. Izpratne par to, ka mēs tikai lasām savu dzīves grāmatu, nevis esam tās varoņi, ļauj distancēties un vieglāk uztvert apkārt notiekošo. Sevis izzināšana un izpratne, visticamāk, ir pareizākais ceļš uz sevis iemīlēšanu, jo kā gan es varu mīlēt kādu, kuru vispār nepazīstu? Kā norāda P.Kļava,– laimi ir iespējams iegūt tikai sevis apzināšanās brīdi. Kamēr vien mēs neesam sevi iepazinušas un pieņēmušas, pastāvēs nezināšana un ciešanas.
Ciešanas ir nepieciešamas
Tieši ciešanas ir tās, kas cilvēku piespiež paraudzīties uz dzīvi no malas. Ciešanas ir kā izrādes beigas, kad saproti, ka nevari padarīt sevi laimīgu un ir pienācis laiks kaut ko mainīt. Tātad – ciešanas ir pat ļoti, ļoti nepieciešamas mūsu izaugsmei, vienīgi pie nosacījuma, ka mēs no tām kaut ko mācīsimies.
Sāc sevi pieņemt
Psiholoģe un vairāku grāmatu autore Inese Prisjolkova saka: “Sevis mīlēšana sākas ar sevis pieņemšanu. Mums patiešām nav jāsagaida mirklis, kad esam perfektas svara, apkārtmēra, gudrības vai kāda cita rādītāja ziņā. Lai sevi mīlētu un apzinātos savu vērtību, mums tiešām nav vajadzīgs, lai kāds to pasaka, no malas raugoties. Mēs varam sevi iemīlēt un novērtēt pirms citi pamana, cik esam skaistas un īpašas. Mēs varam sākt ar sevi. Pieņem sevi tieši tādu, kāda esi, un Tu spēsi sevi iemīlēt no sirds un ļoti, ļoti dziļi.”
Pirmie sevis pieņemšanas soļi:
Beidz sevi kritizēt
Viena no graujošākām sevis nemīlēšanas formām ir pārlieku liela paškritika. Tas var novest pie iekšējās nepārliecinātības, kas neļauj sasniegt iecerēto, jo tu gluži vienkārši netici sev. Tā var nodzīvot visu mūžu, tiecoties pēc perfekta izskata, darba vai attiecībām. Tāpēc ir jāpriecājas par katru mazāko panākumu, par to sevi domās paslavējot. Tā nav akla sevis slavināšana, bet gan racionāls un iedrošinošs situācijas novērtējums. Nedusmojies uz sevi, kad kaut kas neizdodas, bet izanalizē, kā cittreiz rīkoties labāk.
Beidz sevi salīdzināt ar citiem
Sevis salīdzināšana ar citiem ir pati lielākā kļūda, kas katru dienu grauj mūsu pašapziņu. “Tās visas citas ir jaunākas, skaistākas, laimīgākas, veiksmīgas, bet es…” Pārstāj to darīt. Sāc priecāties par citiem un saki apkārtējiem komplimentus. Meklējot labo citos, tu netieši atklāsi labo arī sevī. Salīdzini sevi vakar ar sevi šodien. Kas noticis pa šo dienu labs? Par ko tu sevi vari paslavēt? Tu sev šodien patīc labāk? Tā ir laba ziņa, jo pamazām sāc sevi iemīlēt.
Beidz pakaļauties sterotipiem
Modeles uz glancētu žurnālu vākiem, intervijas ar ideāliem pāriem, satriecoši veiksmes stāsti… Ja tas tevi neiedvesmo, bet liek sajusties sliktāk, nozīmē, ka dzīvo stereotipu varā. Vispirms godīgi atbildi sev, kura dzīves joma dotajā brīdi neapmierina visvairāk. Atbildi sev uz jautājumu – ko es patiesi vēlos? Pēc tam izvirzi konkrētu mērķi – kas jādara, lai to iegūtu. Piešķir sev tiesības gribēt, ļauties un sajust! Sevis mīlēšana slēpjas patiesā attieksmē pret sevi, pret savu ķermeni un pret otru cilvēku.
Rīkojies!
Kad esi uzsākusi pārmaiņu ceļu, neļauj sev no tā novirzīties. Nemeklē attaisnojumu, kādēļ tu tomēr to nevari sasniegt. Psihoterapeite Anna Poiša saka: “Pašapziņu mēs iegūstam rīkojoties, tāpat kā drosme rodas darot. Nevar uzzīmēt vai izplānot savu ceļu uz pašapziņu – ir jārīkojas. Un tā vienkārši atnāk.”
Foto: Shutterstock