Ir sarakstīts simtiem grāmatu par to, ka dzīvē viss ir iespējams,– domas materializējas un sapņi piepildās. Taču daudzas no mums ir saskārušās ar skarbo realitāti un faktu, ka tas nemaz nav tik vienkārši, kā izklausās.

Man pašai nav izdevies īstenot daudzas sākotnēji skaistas ieceres, pie kā esmu vainojusi ārējus apstākļus. Trūkst iedvesmas, nav domubiedru, nepietiek finanšu. Pēc pirmajām grūtībām iecere vairs nešķiet tik brīnišķīga, un tās realizēšanas process sāk buksēt, līdz apstājas pavisam. Tu sāc domāt, ka tas jau tāpat neizdotos, un neveiksmēs saskati zīmes, ka tas tev nav bijis lemts un nemaz nav vajadzīgs. Pēc neilga laika ar nožēlu secini, ka tavu ideju realizējis kāds cits. Pazīstama situācija?

Ar sapņiem nepietiek, rīkojies!

Kad mēs runājam par sapņu piepildīšanu, mums iesaka vizualizēt sajūtas, kuras rada mērķa realizēšana, un augļus, ko no tā gūsim. Taču, lai paspertu soli, ir jāiedarbina kāju muskuļi, pretējā gadījumā paliksim uz vietas. Tieši tāpat ir ar sapņiem. Ir jauki pasapņot, taču tikai konkrēta darbība ļaus tos īstenot. Pats termins “dzīve” apzīmē kustību, kas ļauj mums izveidot savu realitāti, piepildīt mērķi un iegūt tik patīkamo gandarījuma, prieka un laimes sajūtu.

Dari to, kas patīk!

Maiks Dūlijs savā grāmatā “Bezgalīgās iespējas” raksta: “Laimes izjūta rodas tad, kad darāt to, kas jums tiešām patīk, paveicat to labi un pieņemat izaicinājumus, kas rodas ceļā.” Tā, manuprāt, ir lieliska laimes formula, par kuru ikdienas rutīnā mēs piemirstam. Ja tevi esošā situācija neapmierina, maini to! Nekas nevar būt traģiskāks par bezvērtīgi pavadītu laiku, kas nesniedz prieku un gandarījumu.

Izmanto savā labā uzkrāto pieredzi!

Pirms kāda laika es strādāju darbā, kuru pieņēmu finansiālu apsvērumu dēļ, taču nejutu gandarījumu. Ar katru dienu, nedēļu un mēnesi jutos arvien iztukšotāka. Biju kā izspiests citrons – bez spēka, enerģijas un dzīvesprieka. Automātiski pildīju darba pienākumus, līdz piedzīvoju pamatīgu depresiju. Pašai man nebija drosmes pieņemt lēmumu no visa tā aiziet, taču mainījās apstākļi un radās iespēja visu to pārtraukt. Sajutu milzīgu atvieglojumu, kaut arī manas finanses smagi cieta. Izvērtējot situāciju, jāsecina, ka nekas nenotiek tāpat vien. Šis darbs sniedza milzīgu pieredzi, kas tagad noder, rakstot blogu. Tas bija sava veida pārejas posms dzīves brīdī, kad skaidri nebiju noformulējusi savu mērķi un vīziju. Visbeidzot – man tā bija sava veida mācību stunda un izaicinājums, bez kura es nebūtu tur, kur esmu šodien.

Nebaidies!

Mums bieži ir grūti pieņemt lēmumus, jo zemapziņā baidāmies no nezināmā.Taču ir jāsaņem sevi aiz ausīm, jāizrauj ārā no ērtās komforta zonas un jādodas uz priekšu. Ja nenobīsies no grūtībām un izaicinājumiem, tev pavērsies pilnīgi jauni apvāršņi. Tajā brīdī, kad skaidri apzinies, ko vēlies, dzīves ceļš tevi pats turp aizvedīs. Un nav svarīgi, vai tas notiks pa gludu šoseju vai bedrainu apvedceļu. Tu tik un tā tur nokļūsi un iegūsi to, ko esi vēlējusies. Jo ceļš uz mērķi būs sarežģītāks, jo prieks un gandarījums būs lielāks.

Viss patiešām ir iespējams!

Lielākais drauds ceļā uz sapņu īstenošanu ir šaubas un neticība sev. It sevišķi, ja tev vairs nav 20, bet 30 jau kādu laiku aiz muguras. Pat tad, ja lēmums jau pieņemts un pirmie soļi sperti, rodas apstākļi, kas grauj pašvērtējumu, un šādos brīžos mūsu skaistie sapņi izkūp gaisā. Ļoti bieži tā ir apkārtējo skepse, kas liek apstāties un nodomāt:”Kā es vispār varēju iedomāties, ka ko tādu spēšu?” Pēc savas pieredzes varu teikt – uzticies sev! Tu dzīvo savu dzīvi un neviens to nedzīvos tavā vietā. Ir jāsaņemas vēlreiz un vēlreiz, pat ja nokrīti un sasities. Puni ir tava pieredze, bet kritieni – rūdījums. Miljoniem iedvesmojošu piemēru visā pasaulē pierāda, ka viss ir iespējams. Ir tikai ļoti jāvēlas un jāiegulda milzīgs darbs gan ceļā uz mērķi, gan strādājot ar sevi.