Es vienmēr esmu gribējusi aizbraukt uz Bali. Bez kāda konkrēta iemesla, vienkārši bija sajūta, ka man tur jānokļūst. To īstenot traucēja dārgās izmaksas, taču, kopš ceļojumus plānoju pati, sapnis īstenojās. Un tas izrādījās krietni lētāk nekā sākotnēji šķita.
Kad braukt uz Bali
Bali ir divi gadalaiki jeb sezonas – sausā un slapjā. No jūnija līdz augustam ir tā dēvētā high season, kad sala ir pārblīvēta ar tūristiem. Vislabākais laiks Bali apmeklējumam ir no marta līdz maijam, kad lietus beidzies, bet tūristi vēl nav sabraukuši. Vienīgais mēnesis, kad neiesaka doties uz Bali, ir februāra sākums, kad, pēc vietējo teiktā, līstot ļoti daudz. Ceļošanai nesezonā ir daudz priekšrocību. Pirmkārt, ir pieejamas lētas aviobiļetes – mēs izmantojām aviokompānijas KLM akcijas piedāvājumu par 450 eiro turp un atpakaļ. Otrkārt, tā kā viesnīcām ir salīdzinoši mazs noslogojums, booking.com piedāvā ļoti labus secret deals un tā ir iespēja palikt labās vietās par ļoti pievilcīgām cenām. Un visbeidzot – tūristu šajā laikā Bali ir aptuveni trīs reizes mazāk nekā vasarā. Tas ir būtisks aspekts, jo Bali ir divas reizes mazāka kā Latvijā, šeit dzīvo 4 miljoni iedzīvotāji un gadā salu apmeklē vairāk kā 6 miljoni tūristu! Ja ņem vērā, ka lielu salas daļu aizņem kalni, tad variet iedomāties, kas notiek blīvi apdzīvotās un tūristu iecienītās vietās sausās sezonas laikā.
Šajā mugursomā ir visa mana iedzīve veselam mēnesim.
Tūristi un ceļotāji
Es sev esmu nodefinējusi divus pilnīgi atšķirīgus veidus, kā var ceļot. Izplatītākais variants ir izmantot tūrisma firmu piedāvājumus. Tos es dēvēju par tūristiem. Jā, tev ne par ko nav jāuztraucas, taču tas ļoti ierobežo. Bet es šajā ziņā vēlos būt brīva – doties kur un kad to vēlos. Mani neinteresē tūristu atrakcijas, jūtos kā cirkā, kur nav nekā īsta un patiesa. Tāpēc pēdējos pāris gadus plānoju ceļojumus pati un pieskaitu sevi pie ceļotājiem. Attiecībā uz Bali gāju vēl tālāk – ar draudzeni norezervējām tikai viesnīcu pie lidostas uz pāris dienām, lai atklimatizētos un pirmo nedēļu Ubudā – vietā, kurā noteikti vēlējāmies nokļūt. Visu savu iedzīvi (veselam mēnesim!) saliku vienā mugursomā, kas nebija viegls uzdevums, jo esmu no tām, kuras allaž pamanās paņemt līdz daudz kā lieka. Pēc tam biju laimīga, ka to izdarīju, jo šeit patiešām neko daudz nevajag. Pāris šorti, t-krekli, saules aizsagkrēms, cepure un MacBook – viss, kas man šeit nepieciešams. Bez tam, ar nelielu bagāžu ir vieglāk pārvietoties, piemēram, mainot dzīvesvietas, ko darījām regulāri, lai gūtu pēc iespējas plašāku priekšstatu par Bali.
Villa Lovinā, kur apmetāmies par 24 eiro diennaktī.
Kad sākām lūkoties pēc vietām kur palikt, sapratām, ka Bali ir viena liela viesnīca. Izvēle ir milzīga, cenas zemas, līmenis un serviss salīdzinošu augsts. Mums ļoti paveicās ar naktsmītnēm, kuras rezervējām izmantojot airbnb.com. Šeit satikām brīnišķīgus vietējos cilvēkus un uzzinājām ko vairāk par Bali dzīvesveidu, virtuvi, tradīcijām un pat nokļuvām reliģiskā ceremonijā templī.
Baliniešu sieviešu svētku tērpi ir mums pat ļoti pieņemami un mežģīņu topiņus valkājam arī atgriežoties Latvijā.
Vidējā summa, ko divatā tērējam vienai naktij, svārstījās ap 25 eiro. Salīdzināšanai piebildīšu, ka te ir pieejami hosteļi vai tā dēvētie home stay pat par 5- 8 eiro, bet par 50 eiro dienā var tikt pie ekskluzīviem apartamentiem. Katra vieta, kur palikām, ar kaut ko bija īpaša, tāpēc neiesaku nobāzēties vienviet. Arī apskates objektus ieteiktu plānot pašiem nevis izvēlēties tūristiem domātās ekskursiju paketes.
Sekumpulas ūdenskritumi – vieta, kur noteikti jānokļūst apceļojot Bali.
Lūk, viens piemērs. Pēc Ubudas apmeklējumu, kas atrodas Bali vidienē, starp rīsu laukiem, nolēmām doties uz ziemeļiem – 45 km attālo pludmales pilsētiņu Lovinu. Tūrfirmu paketes, ar ūdenskritumu apskati un delfīnu dejām, kas ir populārākā atrakcija Lovinā, maksā aptuveni 65 – 100 eiro no personas. Mēs noīrējām automašīnu ar šoferi uz 10 stundām, aplūkojām dažus tempļus, Bali skaistākās rīsu terases, Sekumpulas ūdenskritumus (tur gan mēs smalki iekritām vietējo gidu lamatās), izbraucām jūrā pavērot delfīnus un kopā katra šķīrāmies no 35 eiro. Bez tam, minētais ūdenskritums nav iekļauts nevienā tūristu maršrutā, jo tas ir salīdzinoši grūti sasniedzams, toties tiek uzskatīts par vienu no skaistākajiem Bali.
Lovinas defīnu atrakcija ir īsts šovs tūristiem. Ne visi un ne vienmēr redz delfīnus, bet tas netraucē izbaudīt agro rīta braucienu ar autentisku zvejnieku laivu.
Automašīnas īre ar šoferi ļoti izdevīgs pārvietošanās veids Bali (vidēji tas maksā 40 eiro dienā, ar degvielu, bez km ierobežojumiem). Ikdienā lielākā daļa pārvietojas ar skūteriem (vidējā cena 4 – 7 eiro dienā), taču mēs to nedarījām, jo attālumi ir nelieli. Tādā veidā katru dienu varējām veikt savu workout – pastaigāties, izpētīt apkārtni, iepirkties vietējās bodītēs un aprunāties ar cilvēkiem. Auto ar šoferi ir vērts ņemt, ja ir vēlēšanās pa ceļam no punkta A uz punktu B aplūkot kādus konkrētus objektus. Ja tādas vajadzības nav, ir vairāki varianti. Taksisti, kuri jūs uzrunās teju uz katra stūra, ir salīdzinoši dārgi. Taču, ja tā pamatīgi pakaulēsies, beigu beigās cenu var “nosist” par trešdaļu. Pats izdevīgākais nelieliem attālumiem – Grab vai Uber (mūsu Taxify versijas). Aplikāciju iesaku lejupielādēt jau ielidojot, jo lidostā līdz pilsētas centram piedāvās aizvest vismaz par četras reizes augstāku cenu nekā izmantojot Grab. Tiesa, atsevišķās vietās, kur valda vietējo takstistu monopols, tās ir aizliegts izmantot, un tas ir nopietni. Ar šādu situāciju mēs saskārāmies braucot no Sanūras uz Uluwatu. Šoferis tevi atvedīs līdz gala mērķim, bet pakaļ nebrauks, jo baidās, ka vietējie apskādēs viņa mašīnu. Tāpēc dodoties uz lidostu mums nācās maksāt divas reizes dārgāk nekā fiksēts aplikācijā un ievērot dažādus piesardzības pasākums, lai kāds nepamana, ka mēs izmantojam Uber aplikāciju. Lielākiem attālumiem ļoti ērts ir shuttlebus, ko piedāvā tikai viena kompānija peramatour.com. Vidējā biļešu cena ir 7 – 10 eiro, atkarībā no veicamā attāluma.
Dienas veiksme – svaigs tuncis par pāris eiro.
Tirgošanās
Padzīvojot Bali es saskatīju ļoti daudz līdzības ar Indiju un ne velti, jo arī šeit valdošā reliģija ir hinduisms. Tiesa gan šeit ir daudz tīrāks. Vietējie cilvēki ir smaidīgi, patiesi sirsnīgi un atvērti. Tirgotāji nav pārlieku uzbāzīgi, ir pat pieklājīgi. Lai arī lielākā daļa salas iedzīvotāju ir pilnībā atkarīgi no tūristiem, viņi nepazemojas un liek mierā, ja pieklājīgi atsaki. Protams, šeit ir jākaulējas! Un tas ir ļoti interesants process. Vispirms viņi nosauc savu cenu. Tad dod tev kalkulatoru un saka – raksti savējo! Tāpēc dodoties uz tirgu pēc suvenīriem vispirms vajadzētu veikt nelielu cenu izpēti un tad piedāvāt tik, cik esi gatavs maksāt. Braucot uz Bali es nevienā brīdī nedomāju, ka te iepirkšos, taču nācās. Daudzi, pasaulē zināmi zīmoli, sākot ar Calvin Klein un Ralph Lauren, beidzot ar Zara, apģērbu ražo tieši Indonēzijā. Tāpēc iesaku pievērst uzmanību outletiem kur šo un citu zīmolu vasaras apģērbi pieejami sākot no 6 eiro.
Un vēl – no Bali nedrīkst doties mājās, ja nav izbaudīta slavenā Bali masāža. Tās ir fantastiska un pieejama sākot no 60 000 rūpiju jeb 4 eiro. Protams, ja vēlēsies to veikt SPA centrā, cena būs 3 reizes dārgāka, bet kvalitāte neatšķirsies. Vienīgais padoms – raugies, lai meistare nebūtu pavisam jauna meitene. Šajā gadījumā pieredzei ir nozīme.
Košais Bali simbols – Dragon fruit.
Vietējās virtuve, augļi un dzērieni
Nekad neesmu sapratusi tos, kas šķērso pus pasauli un ēd hamburgerus, pastu vai kaut ko tikpat ierastu. Es vienmēr cenšos iespējami daudz uzzināt visu par vietējo virtuvi, raksturīgākajām garšām un ēst gatavošanas paradumiem. Arī Balī maltītes ieturējām pamatā autentiskās ēstuvēs, kā arī gatavojam pašas, ja dzīvojam vietā, kur pieejama virtuve. Mūsu atklājumi – Cap Cay – wok pannā gatavoti dārzeņi ar Bali garšvielām, Pepes – banānu lapās gatavoti jūras produkti vai gaļa ar bagātīgām garšvielu piedevām un Uraban – dārzeņi ar rīvētu kokosriekstu. Viena veģetārā ēdiena cena lokālā ēstuvē ir aptuveni 20 000 – 30 000 rūpiju, kas pārrēķinot ir 1,40 – 2 eiro. Te mīl čili, tāpēc pasūtot ēdienu labāk palūgt to pagatavot ne pārāk asu. Tā kā katrā pilsētā ir atšķirīga nodokļu politika, tad ir vietas, kur papildus pieskaita nodokļus (10%), dažās vietās arī piemēro maksu par servisu. Uz dzeramnaudu te neviens īpaši necer, bet priecāsies, ja tādu atstāsi. Protams, ka aizbraucot uz Bali jāēd augļi. Noteikti iesaku pagaršot košāko augli, ko savā dzīvē esmu redzējusi – Dragon fruit. Garša gan tam nav pārāk izteiksmīga, taču tas ir ideāls papildinājums smūtijiem. Ārkārtīgi garšīgs – sulīgs un salds ir mangustīns, neierasts, bet pagaršošanas vērts – Snake fruit. Mēs te bijām mango sezonas laikā, kad kilogramā tie maksā vienu eiro, tāpēc ēdām cik lien. Arī šeit, tāpat kā Indija, izmantoju ikvienu iespēju tikt pie svaiga kokosrieksta sulas (0,70 centi). Ar alkoholu gan Balinieši īpaši neaizraujas, ja nu vienīgi iemalko vietējo alu Bintag (1 eiro 0.33l). Vīns, arī vietējais šeit ir dārgs, sākot no 10 eiro par pudeli, bet vietējais stiprais alkohols – Araks jeb rīsu šņabis nopērkams par 5 eiro, tiesa, tikai vietējiem, ne tūristiem domātos veikalos. Nodokļu politikas dēļ importa alkohols Bali ir ļoti, ļoti dārgs – pudele Bombey džina maksā 140 eiro! Tā ka ja bez tā nevar iztikt, labāk iegādāties Tax free.
Vietējo ēdienu Satay var nobaudīt kā restorānā, kā uz ielas, kur tas ir reizes piecas lētāks.
Ja ir iespēja, ieteiktu izbaudīt iepirkšanos pārtikas tirdziņā. Tiesa, to labāk darīt kopā ar kādu vietējo, tad tiksi pie labākām cenām. Pilnīgi loģiski, ka tūristiem tiek piemērota “cita cenu politika”, taču, ja orientēsies piedāvājumā, tad pietiks ar to, ka nosauksi savu cenu un bez problēmām iegādāsies visu nepieciešamo ievērojami lētāk. Un nevajag baidīties nogaršot viņu street food. To var dabūt no rītiem pie kundzītēm, kuras papīra turziņās iepako rīsus, mērci, dārzeņus un vēl šo to, mums nezināmu. Pusdienas laikā vietējie atver savas turziņas, piesēž kur pagadās un ietur maltīti. Pēcpusdienās ielu ēdienu tirgotāji braukā pa ielām ar saviem ēdienu ratiņiem un skandinot zvaniņu braukā no mājas uz māju. Bet vakarā ar ēdienu tirgotājiem ir pilnas ielas un iespējams dabūt visu – sākot no nūdeļu un gaļas bumbiņu zupas, beidzot ar Satay – gaļas uz maziem iesmiņiem un ugunīgi pikantām garšvielām. Un tas viss maksā zem viena eiro. Lūk, tā ir īstā Bali garša!
Viss, par ko es šeit rakstu nebūs iespējams, ja dzīvosi smalkā resortā un lokācijā, kur viss pakārtots tūristiem. Tad šeit minētās cenas šķitīs utopiska zinātniskā fantastika. Bet tādā gadījumā es neredzu jēgu mērot tik tālu ceļu. Atklāt Bali var tikai ceļojot pa to, paliekot pie vietējiem un iepazīstot šo brīnišķīgo vietu no iekšienes!
Vietas, kuras apmeklējām Bali.
Ubuda – veselīga dzīvesveida piekritēju paradīze. Slavena ar savām rīsu terasēm, jogas klasēm, veģetāriešu restorāniem. Protams, daudzi uz šejieni brauc, lai satiktu Elizabetes Gilbertas romāna Ēd, lūdzies, mīli varoņus. Diemžēl viņas skolotājs Ketut devies aizsaulē, taču Wayana joprojām pieņem apmeklētājus. Ubuda ir labākā vieta Bali, kur iepirkties. Iela, kas ved uz Monkey Forest ir pilna ar maziem butikiem, kur var nopirkt visu – sākot no pat ļoti eiropeiska apģērba, beidzot ar čūskādas somiņu par 50 eiro.
Nusa Penida – pagaidām vēl tūristu maz skarta sala, kuras mežonīgais dabas skaistums ir noteikti jāredz. Skaistākās pludmales – Kelingking un Atuh. Tā kā šeit viesnīcu un transporta serviss nav attīstīts, vislabāk izvēlēties kādu no vietējo tūrisma firmu piedāvājumiem. Mēs izmantojām divu dienu brauciena paketi un bijām ļoti apmierinātas (nusapenidatripnow.com). Redzējām visu, ko vēlējāmies un noslēdzot braucienu atzinām – šīs bija iespaidiem bagātākās dienas visa ceļojuma laikā.
Lovina – vieta, kas vairumam asociējas ar delfīniem. Tiesa, tas ir tikai un vienīgi šovs tūristu piesaistei. Patiesībā šī atrakcija bija visai komiska – desmitiem laivu metas virsū dažiem nabaga delfīniem, kuri parādās konkrētā lokācijas vietā. Mēs šeit nokļuvām tikai tāpēc, ka Lovinas tuvumā ir daudz skaistu ūdenskritumu. Bet iemīlējām to pateicoties skaistajai villai, kuru atradām caur airbnb un tās saimniecei, kura iepazīstināja mūs ar baliniešu ēdieniem, tradīcijām un savu dzīvesstāstu.
Sanura – viena no mierīgākajām vietām Bali, ar pludmali, kurā gandrīz vispār nav viļņu. Tā nederēs sērfošanai, bet ir ļoti piemērota peldēšanai, snurkelēšanai, braukšanai ar SUP dēli. Pludmale ir vairāku kilometru garumā un tūristu pārpildītas vietas mijas ar ļaužu neskartiem nostūriem, kur paslēpušies pilnīgi autentiski vietējo restorāniņi un pavisam mierīgi var sauļoties topless.
Uluwatu – pilsēta, kas ir slavena ar savām daudzveidīgajām pludmalēm. Mūsu iecienītākās bija sērferu paradīze Bingin beach un Padang padang. Jā arī Dreamland ir skaista, bet tūristi to ir tā apsēduši, ka nav kur dvielīti izklāt.
Kuta – pilsēta, kurā atrodas lidosta. Atklimatizācija ir vienīgais iemesls, lai šeit uzkavētos. Šajā pilsētā nav nekā ievērības cienīga un iesaku te savu laiku netērēt. Šeit jāsarga sava manta, jo telefonus zog no garām brauciešiem motorolleriem. Ja nevēlies iedzīvoties nepatikšanās, neej uz šejienes izklaides vietām. Ja interesē ballītes, tad labāk braukt uz Gili salām.
Avoti, kur smelties iedvesmu ceļojuma plānošanai uz Bali.
indonesia.tripcanvas.co
www.escape.com.au
bali-indonesia.com
