Līdz ar saulaino laiku aktualizējas jautājums par ādas aizsardzību no UV staru ietekmes. Šajā rakstā apgāzīšu dažu labu mītu par D vitamīnu, piemēram, jo vairāk sauļosies, jo vairāk D vitamīna uzņemsi. Bet nu par visu pēc kārtas.

Zeltainā iedeguma ēnas puses
Cilvēki gadsimtiem ilgas evolūcijas gaitā ir pielāgojušies saulei, tāpēc āda spēj dabiski aizsargāt sevi un saules gaismu pārvērst veselībai labvēlīgā enerģijā. Galvenais ādas aizsardzības veids pret saules staru izraisītiem bojājumiem ir iedegums. Tas rodas, sintezējot melanīna pigmentus un paātrinot raga slāņa sabiezēšanu, lai palielinātu tā aizsardzības iespējas. Tik tālu viss būtu lieliski, tikai ir viens „bet”… Šie procesi normāli darbosies, ja mēs atklātā saulē pavadīsim pusstundu dienā. Taču ko darām mēs? Priecājoties par iespēju pasauļoties, „cepināmies” visu dienu, kā rezultātā tiek pārslogoti ādas aizsargmehānismi, pieaug oksidatīvais stress un brīvie radikāļi gūst ievērojamu pārspēku, graujot šūnu struktūru. Brīdī, kad āda kļūst sārta, bojā iet miljoniem šūnu, kas tiek izvadītas, ādai noloboties un dodot vietu jaunam šūnu slānim. UV stari ietekmē arī šūnu DNS, kas satur dzīvībai svarīgu informāciju un kam jābūt neskartam. Pārtrūkstot DNS pavedieniem, var rasties dažādi bojājumi un mutācijas, kas neatgriezeniski bojā šūnu darbību.

Starp citu, pietiek ar divām stundām sauļošanās pāris dienu laikā, lai aktivizētos mūsu organisma producētais enzīms MMP1, kas noārda kolagēnu.

Stundu skaits, ko varam pavadīt saulē, ikvienam no mums ir noteikts ģenētiski. Tā kā ādai ir atmiņa, tad katra saulē pavadītā stunda tiek piefiksēta un krājas. Tik-tak, tik-tak, un vienā brīdī šis limits tiek izsmelts. Rodas melanīna pārprodukcija, parādās pigmentācija, paplašināti asinsvadi un jaunas dzimumzīmes. Sejas un ķermeņa āda kļūst sausāka, zaudē tvirtumu, krunkas kļūst izteiktākas. Iedziļinoties šajos procesos, rodas pamatots jautājums – vai patiešām iedegums, kas turas vien pāris nedēļu, ir tā vērts?

Kā aizsargāt ādu bez ķīmijas?
Ir divi varianti, kā rīkoties šādos gadījumos, – iespēju robežās izvairīties no saules, lietojot saules aizsarglīdzekļus ar SPF, vai turpināt sauļoties, izmantojot metodes un līdzekļus, kas stimulē ādas dabiskās aizsargspējas. Runājot par saules aizsargkrēmiem ar ķīmiskiem SPF filtriem – man tie neder. Pirmkārt, man asaro acis, otrkārt, neciešu sajūtu, kad mutē jūtama metāliska garša pēc šādu līdzekļu lietošanas, treškārt, zinu, ka šo filtru sastāvdaļas negatīvi ietekmē vidi. Ir pierādīts, ka aizsargkrēmu ķīmiskie savienojumi atstāj postošu ietekmi uz koraļļu rifiem, bez tam tie nogulsnējas dūņās un aļģēs, kas ir jūras iemītnieku barība, un atstāj negatīvu ietekmi uz to vairošanās procesiem. Tāpēc esmu atradusi citus veidus, kā risināt šo problēmu, piemēram, sekojot līdzi D vitamīna līmenim organismā. Kāpēc tas ir tik svarīgi?
D vitamīns ir mūsu veselības fundaments – nav neviena orgāna, kā darbību tas neietekmētu. Tas ir tāds kā palaidējmehānisms, kas atbild par šūnu atjaunošanos, hormonu sintēzi, kaulu un zobu veselību, muskuļu spēku, sirds un asinsvadu darbību, imunitāti un pat labu garastāvokli. Gluži kā luksofors, D vitamīns regulē visus procesus organismā, tāpēc tam jāstrādā precīzi.

Ir ļoti būtiski zināt, ka stereotips – jo vairāk sauļosimies, jo vairāk D vitamīna uzņemsim – NEATBILST PATIESĪBAI! D vitamīns sintezējas tikai līdz brīdim, kad āda kļūst brūna.

Tātad, lai uzņemtu D vitamīnu, dienā saulē jāpavada aptuveni 20 minūtes, vēlams gan kailam. Tiklīdz āda iesauļojas, tā veido dabīgu aizsargbarjeru, un D vitamīna sintēzes procesi apstājas. Lai cik paradoksāli tas izklausīto, bet – jo tumšāka āda, jo lielāks D vitamīna trūkuma risks!
Ja D vitamīna līmenis organismā būs pietiekams, āda spēs pati aizsargāties, mazināsies arī ādas vēža risks un iedegums veidosies vienmērīgāks. Tā kā ar sauli un pārtiku ir salīdzinoši grūti šo vitamīnu uzņemt pietiekamā daudzumā, to ieteicams papildus uzņemt ar uztura bagātinātājiem. Pati lietoju Latvijā ražoto LYL SUN 2000 IU D3 vitamīnu spreja veidā, kas labāk uzsūcas.

Kā noskaidrot, vai D vitamīna pietiek
Pirms sākat lietot D3 vitamīna formu, noteikti jāveic asinsanalīzes. Tas ir precīzākais mērījums, pēc kā nosaka šā vitamīna koncentrāciju asinīs. Vēl pirms kāda laikā uzskatīja, ka pietiek ar aptuveni 30 nmol/ml, taču, ņemot vērā mūsdienu dzīves apstākļus – vides piesārņojumu, stresu, aptaukošanos, neveselīgu dzīvesveidu, hormonu disbalansu –, rekomendējamā deva labas veselības uzturēšanai un imunitātes stiprināšanai ir no 50 līdz pat 100 nmol/ml. Lai uzņemtu trūkstošo D vitamīna daudzumu, vairumā gadījumu ar 1000 IU (populārākā aptiekās pieejamā D vitamīna dienas dozācija) nepietiek. „Nekas nenoveco tik ātri kā zināšanas! Mainās situācija, vajadzības, un tagad mēs dzīvojam citos apstākļos nekā pirms desmit gadiem, tāpēc ir jāpārskata teorija par D vitamīna devām,” uzskata ginekologs endokrinologs, dermatologs Dr. Jurijs Maraškins (Krievija). Viņš pats D vitamīnu lieto kursa veidā – trīs mēnešus katru dienu uzņemot 10 000 IU.
Precīzāku nepieciešamo devu noteiks ģimenes ārsts, jo tā ir atkarīga no vecuma, ķermeņa masas indeksa, veselības stāvokļa, dzīvesveida. D vitamīnu lieto kursa veidā aptuveni trīs līdz sešus mēnešus, tad veic atkārtotas analīzes.

Risinājums – dabiska aizsardzība
Jau sen izvairos no apzinātas sauļošanās un iedeguma iegūšanas par katru cenu. Savu saulē pavadāmo stundu limitu esmu iztērējusi, un cīņa ar pigmentāciju bija dārga un laikietilpīga. Tomēr, dodoties uz siltajām zemēm vai uz pludmali tepat Latvijā, negribas sēdēt zem saulessarga. Tāpēc aptuveni divas nedēļas pirms sauļošanās lietoju speciālu Bronz Impulse (ražotājs Institut Esthederm) spreju, kas sagatavo ādu gaidāmajam stresam, kādu tai viennozīmīgi sagādā sauļošanās.

Ja āda ir spēcīga un pati var dabiski aizsargāties, tad no saules nav jābēg!

Sākotnēji tam bija visai grūti noticēt, tomēr pēc trim nedēļām Indijā, katru dienu atrodoties plus 30 grādu karstumā, man nācās atzīt, ka tas patiešām strādā. Pēc spreja lietošanas āda neapdega un nekļuva sarkana, bet pakāpeniski veidojās ļoti skaists, zeltains iedegums. Pēc sauļošanās nebija jāuztraucas par diskomfortu, ādas lobīšanos, pleķiem, sausuma sajūtu. Papildus vienīgi izmantoju kokosriekstu eļļu ādas barošanai un ikdienas sejas krēmu ar SPF, jo bez tā saulainā laikā es neeju ārā no mājas.
Otra alternatīva ādas aizsardzībai no UV starojuma ir līdzekļi, kurus piedāvā dabiskās kosmētikas ražotāji. Ja ķīmiskie saules aizsargprodukti iekļūst ādā un absorbē saules starus, tad dabiskajos sauļošanās krēmos izmantoti uz minerālu (titāna dioksīda vai cinka oksīda) bāzes veidoti filtri, kas atstaro kaitīgos UV starus. Minerālfiltri (zināmi arī kā dabiskie jeb fiziskie) tiek uzskatīti par daudz drošākiem un iedarbīgākiem, nekā ķīmiskie, Tā kā krēma darbība nav atkarīga no ķīmiskām reakcijām, tas darbojas tik ilgi, kamēr vien atrodas uz tavas ādas.

Plašāk par tēmām, kas saistītas ar skaistumkopšanu, var izlasīt manā grāmatā “Skaistumam nav gadu”, kuru var iegādāties bloga veikala sadaļā.