“Ja kāds izgudrotu tabletes, kas smadzenes ietekmē tāpat kā vienkāršs ikdienas skrējiens, tad tās būtu kļuvušas par visvairāk pirkto medikamentu pasaulē,” šie vārdi pieder grāmatas “Svarīgākās zāles – kustības” autoram ārstam Anderšam Hansenam. Šobrīd, kad, sēžot mājās, liela daļa no mums saskaras ar psiholoģiska rakstura problēmām, kustība ir OBLIGĀTA!

Es visu varu. Vai tiešām?

Esmu darītāja tips un uzskatu, ka no jebkuras situācijas ir izeja. Ej, dari, rīkojies, esi stipra, tu taču to vari! Un Una iet un dara, nedomājot par to, ka šāds dzīvesveids prasa ne tikai lielus fiziskos, bet arī emocionālos resursus. Skaidrs, ka ilgstoši izturēt tā nav iespējams. Vēl jo vairāk šobrīd, kad nav skaidrs, kā rīkoties un uz kuru pusi doties. Visgrūtāk man ir sadzīvot ar neziņu par rītdienu – it kā es būtu iespundēta sprostā, no kura nav iespēju izkļūt. Neko nav iespējams paredzēt un plānot. Tas ir smagi, un, tikai pateicoties fiziskajām aktivitātēm, es šajā situācijā spēju turpināt normālu dzīvi. Pieļauju, ka katram ir sava “izdzīvošanas” recepte. Vienam tas ir psihoterapeits, citam meditācija, man – kustība, kas sniedz enerģiju, neļauj nomirt manī mītošajam optimismam un uztur formā – kā fiziskā, tā mentālā.

Ar ko sākt?

Atrodi sev piemērotāko aktivitāti

Ko tikai es neesmu iesākusi, pamēģinājusi, pametusi, tad atkal atsākusi un atkal pametusi. Nebija tās foršās sajūtas, ka ar prieku gribas iet uz treniņu. Gluži pretēji – bieži atradās dažādi attaisnojoši iemesli, lai to nedarītu, līdz konkrētai aktivitātei atmetu ar roku. Joga bija pirmā nodarbe, kura pamazām kļuva par regulāru ieradumu. Sākumā tā bija karstā joga, kuru es no sirds iesaku visiem iesācējiem. Siltuma ietekmē muskuļi un saites kļūst elastīgākas, līdz ar to jogas asanas ir vieglāk izpildāmas. Regulāri apmeklējot jogu, rodas vēlme kaut ko pamainīt, apgūt jaunas metodes un papraktizēt ko citu. Tas ir ļoti interesants brīdis, jo ļauj iepazīt plašāku jogas pasniedzēju loku, kurā katram ir sava tehnika un pieeja.

Tagad tam ir īpaši piemērots brīdis, jo pieejams ļoti plašs online jogas nodarbību piedāvājums. Tādā veidā man beidzot ir iespēja jogot pie manas mīļās Cēsu pasniedzējas Egijas Kerliņas (Mandala joga), kas iepriekš bija visai sarežģīti attāluma dēļ. Joga liek apzināties, ka mans organisms ir vienots veselums – muskulīši, saites un fascijas tiek izstaipītas, locītavas iekustinātas un izkrakšķinātas, šūnas apasiņotas un čakras sakārtotas. Meditēt es vēl tikai mācos, bet reizēm, guļot Shavasanā, man izdodas atslēgt prātu, un pēc šiem brīžiem nodarbības efektu jūtu daudz spēcīgāk. Šobrīd mans mīļākais jogas veids ir Yin joga, kas koncentrējas uz ķermeņa stiepšanu un atslābināšanos.

Tiec galā ar pirmajām grūtībām

Pavisam nesen es sev atklāju skriešanu. Paldies par to jāsaka trenerim Aigaram Fadejevam, kas iedrošināja, jo skriet man nav paticis jau no skolas laikiem. Trūka elpas, sāpēja sāns, nebija spēka. Vārdu sakot – nekāda gandarījuma. Aigars parādīja pareizo skriešanas un elpošanas tehniku, un es nolēmu pamēģināt. Sākums nebija viegls, tāpēc šis ir pats būtiskākais moments – nepamest visu, saskaroties ar pirmajām grūtībām. Fadejevs par to saka: “Cilvēks pēc savas būtības ir vājš un slinks. Bet ir jāsaņemas un jāiziet tas smagais sākuma periods, kas ilgst aptuveni mēnesi. Ir jāsaprot, kā konkrētais plāns, mērķis, lietu kārtība vai disciplinētība ietekmē dzīvi. Sākuma brīdis ir jāiztur, lai saprastu, ka tas viss ved uz kaut ko, par ko tu sapņo. Uz kaut ko labu, citādāku. Izpildi vismaz pirmo līmeni, un tad sapratīsi, vai šis ceļš ir pareizs, vai tas ir domāts tev vai nē. Vienkārši ejam. Gāžas koks, pagaidām, pārkāpjam pāri un ejam tālāk. Tie, kas aizies tālāk, turpinās ceļu.”

Tagad skrienu 4–5 reizes nedēļā aptuveni 5 kilometrus. Tā ir mana komforta distance, un ar katru reizi arvien vairāk izbaudu pašu skriešanas procesu. Šobrīd pat sāku piefiksēt atšķirību starp dienām, kad skrienu un kad neskrienu. Dienās, kad neskrienu, esmu gausāka un ir grūtāk motivēt sevi kaut ko izdarīt. Tāpēc šobrīd varu teikt, ka skriešana ir mans enerģijas avots.

Nepadodies un pilnveidojies

Kad ir noķerts tas kaifs no regulāras kustības, nav vajadzības sevi īpaši disciplinēt, tomēr… Dzīvē ir situācijas, kad ar sportošanu iepauzējam. Kā šobrīd, kad liela daļa no mums atrodas pašizolācijā ar ierobežotām iespējām sportot līdz šim ierastajā formā. Jā, sporta klubus apmeklēt nevaram, taču ir pieejamas online nodarbības arī tiešsaistē, kad treneris redz nodarbības dalībniekus un var aizrādīt vai paslavēt, tādējādi radot klātbūtnes efektu.

Tās nodarbības, kas tiek publicētas Facebook vai YouTube, arī ir labs stimuls kustībai, taču mana pieredze rāda – ne tik efektīvs. Man tomēr vajag gan ieplānot nodarbības laiku, gan nepieciešams “vagars”, kas uzrauga procesu. Piemēram, sākot nodarbību, man kāds piezvana, tad es gribu padzerties, pēkšņi atceros, ka jāatbild uz e-pasta vēstuli. Vārdu sakot – zūd nodarbības efektivitāte, līdz ar to arī jēga. Tāpēc es dodu priekšroku pati savai vingrošanas programmai, kurā esmu iekļāvusi vingrojumu kompleksu “Piecas Tibetas pērles” (solos to nofilmēt un ielikt blogā), Aigara Fadejeva ieteiktos vingrojumus vēdera preses un muguras stiprināšanai, vingrojumus rokām, atsevišķas jogas asanas un stiepšanos. Lai kāds būtu veids, paņēmiens, motivācija un darbība, galvenais ir nepamest kustību novārtā. Jo ilgāka būs pauze, jo grūtāk būs atgriezties iepriekšējā režīmā.

Tāpēc šeit īsti vietā ir atgādinājums, ko par kustību rakstīju savā grāmatā “Skaistumam nav gadu”.

• Ja saskaries ar tādām problēmām kā ikdienas nemiers, panikas lēkmes, trauksme, uzbudinājums, iesaku dodies nevis uz aptieku, bet sākt sportot. Skaidrojums tam ir pavisam vienkāršs – treniņa laikā vairāk asiņu saņem muskuļi, kamēr smadzenēm tās pieplūst mazāk, līdz ar to prāts nomierinās.
• Sportiskās aktivitātes stimulē seratonīna, dopamīna un endorfīna jeb laimes hormona izdalīšanos, kas atslābina, rada labsajūtu, gandarījumu un mazina kāri pēc dažādām atkarību veicinošām vielām, sākot ar antidepresantiem un beidzot ar cukuru un alkoholu.
• Fiziskās aktivitātes stimulē mitohondriju vairošanos. Mitohondriji (dēvēti par šūnu spēkstacijām) apgādā šūnas ar enerģiju. Tie pastāvīgi šķeļas, un to vietā veidojas jauni, tādējādi nodrošinot līdzsvaru. Katrā šūnā var būt vairāki tūkstoši mitohondriju, daži ir lielāki un darbojas efektīvi, daži ir mazāki, un ar gadiem tieši vājāko skaits palielinās. Tas tad arī tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem novecošanās cēloņiem.
• Fiziskām aktivitātēm ieteicams veltīt aptuveni stundu trīs reizes nedēļā vai pusstundu piecas reizes nedēļā. Šī tā dēvētā “zelta pusstunda” var būt arī parasta pastaiga ar nosacījumu, ja to veiksi ātrā solī, viegli iesvīstot.
• Būtisks ieguvums no kustībām ir asinsrites stimulēšana, kas ļauj audiem un šūnām piegādāt skābekli un barības vielas, tātad paātrināt to atjaunošanos. Tieši tāpēc cilvēki, kas ir fiziski aktīvi, noveco lēnāk, izskatās un jūtas ievērojami labāk par saviem vienaudžiem.

Tāpēc es vēlos visas jūs aicināt kustēties! Dejot, skriet, vingrot vai vienkārši pastaigāties un domāt labas domas.

Jūsu Una