Stiliste Iveta Vecmane: “Elegance nemaksā dārgi”

Iesaku

Iveta ir mana draudzene. Mans stila, elegances un sievišķības paraugs. No viņas esmu mācījusies ārkārtīgi daudz, un, tieši pateicoties Ivetai, manā skapī lieku drēbju kļūst arvien mazāk. Ar Ivetu sarunājāmies par sava stila meklējumiem, klasiskas garderobes veidošanu un izlaušanos no komforta zonas.

Garderobes pamats – klasiskas vērtības

Jautājums par personisko stilu patiesībā ir jautājums katram pašam par sevi – cik lielā mērā esam sevi izpratuši, noapaļojušies, ieguldījuši darbu sava stila meklējumos un izveidē. Tiem, kas vēl šaubās un mokās ar šo jautājumu, es vienmēr iesaku pieturēties pie klasikas un izmantot tās pamatelementus. Tos ieviešot garderobē, paveras ļoti plašas salikumu veidošanas iespējas, vadoties pēc iekšējām izjūtām vai noskaņojuma. Šie klasiskie elementi ir laba bāze, pamats, ar ko strādāt. Šīs vērtības nekad neizies no modes, tās vienkārši ir un būs vienmēr aktuālas. Nav jēgas un vajadzības piebāzt pilnu skapi ar nevajadzīgām lietām un apģērba gabaliem, kuri beigu beigās tiek uzvilkti tikai pāris reižu vai kalpo tikai vienu sezonu, līdz saproti, ka tie ar tevi nedraudzējas un nesadzīvo. Tāpēc ir daudz vērtīgāk ieguldīt klasiskajās vērtībās un iegādāties kvalitatīvas lietas, kas dos iespēju tās nēsāt ilgtermiņā. Šādas lietas kalpo ilgi, ļoti ilgi.

Neļauties kārdinājumam

Pirmais, ko vajadzētu ņemt vērā un atcerēties, – ka visi impulsīvie un neapdomīgie pirkumi ir tikai mirkļa apmierinājums. Varbūt tas padara labāku pusi dienas, kas arī nav slikti. Bet varbūt tomēr labāk nopirkt lietu, kas sniedz apmierinājumu un gandarījumu vēl piecus gadus. Ikreiz, kad tu uzvelc to kleitu, atkal sajūties fantastiski! Skaidrs, ka industrija mūs nepārtraukti kārdina, bet ir muļķīgi tam ļauties. Katram ir sava iekšējā izjūta, kā viņš sevi redz vai grib izskatīties. Tāpēc ir muļķīgi ļauties šiem impulsiem vai signālam – visiem tas ir, un man arī vajag! Pēc tam pats īsti nezināsi, ko ar to visu iesākt, vai nesapratīsi, kāpēc to lietu nenēsā. Un nauda būs iztērēta veltīgi.

Galvenais, lai piestāv

Pats būtiskākais, izvēloties apģērbu, – skrupulozi jāizvērtē, vai tev tas piestāv. Mums katrai ir savs auguma tips, ar ko prioritāri būtu jāsāk – jāizpēta, kāda tad es īsti esmu, ko vēlos izcelt, kas būtu jāmaskē. Pēc tam var arī izvēlēties fasonu, kas piestāv. Kad saproti šīs nianses, vairs nenokļūdīsies un nenopirksi apģērbu, kurā izskatīsies vienkārši muļķīgi. Šis būs tāds drošs ceļš, pa kuru iet tālāk. Tad arī mirkļa vājuma iespaidā nopirkta kleita izskatīsies lieliski, jo būs pareizais fasons un nebūs deformētu proporciju.

Un kā ar mini?

Protams, jāņem vērā, ka ar gadiem mūsu auguma proporcijas mēdz mainīties. Ja tu pieņemies svarā, tad nevajag spītīgi turpināt vilkt to, kas piestāvēja agrāk. Jāņem vērā arī vecums, un ir viens brīdis, kad tie īsie bruncīši, lai cik skaistas būtu kājas, vairs neizskatīsies kā kādreiz. Tādos brīžos cenšos sievietei parādīt, ka celīši vairs nav tvirti un labāk izvēlēties garāku svārku modeli. Mēs jau pašas redzam, kurš variants ir veiksmīgāks. Ja sieviete tajos īsajos svārkos jūtas pārliecināti un prot tos iznest, viss ir kārtībā. Taču, ja tas izskatās komiski un sieviete spītīgi pieturas pie sava pagātnes tēla, tad tā jau vairs nav stilista, bet psihologa kompetence. Jo nereti sievietei šķiet, ka ar īsiem, apspīlētiem svārkiem un dekoltē viņa atgriezīs savu jaunību. Taču tā ir tāda histēriska rīcība, izmantojot nepareizus paņēmienus. Mēs draudzeņu lokā smejamies, ka cita citai pateiksim, ja kāda sāks tā izskatīties, jo reizēm mēs pašas to neredzam.

 Vēlēties mainīties

Ja uz pārvērtībām pie stilista atnāk negatīvi noskaņota sieviete, kurai viss ir slikti un šķiet, ka šis notikums nu mainīs viņas dzīvi, tad nekas nenotiks. Ja sieviete atnāk ar motivāciju un ieinteresētību patiešām kaut ko mainīt, bet nezina, ar ko sākt un kā ar to tikt galā, tad viss būs kārtībā.

Latviešu sievietēm ir raksturīgi ziedoties. Brīdī, kad piedzimst bērni, mēs atstājam sevi novārtā un palaižamies. Nu visas staigāsim neizteiksmīgos vienāda fasona bordo krāsas kostīmiņos. Tāda kā nolemtība. Bet kur tad paliek individualitāte un personīgais stils? Pat ja auguma formas mainās, mēs tik un tā varam izskatīties lieliski. Protams, pastāv vēsturiskie faktori, kas ietekmē mūsu sieviešu stilu, ir arī bailes no apkārtējo viedokļa, jo tā vide, kurā uzturamies, ir ļoti šaura. Ja izlēksi no rāmjiem, kļūsi par balto zvirbuli. Viens no maniem uzskatiem ir tāds – nedod, Dievs, nodzīvot garlaicīgu dzīvi! Šeit un tagad tev viss ir iespējams! Tagad tu vari kaut ko mainīt, ja vēlies, ja tevī ir šī iekšējā vēlme. Ja nav, varbūt tā ir jāsameklē. It sevišķi, ja jūties ar kaut ko neapmierināta, nelaimīga vai ir pārņēmusi nolemtības izjūta. Tu to nedari kādam citam, tu to dari sev. Atbildi sev godīgi, vai un ko tu vēlies mainīt.

Izraušanās no komforta zonas

Ir bijuši gadījumi, kad pēc stila pārvērtībām vīrs nevis priecājas par sievu, bet nosoda. Un tas ir saprotami, jo viņam rodas stress, ka sieva sāk labi izskatīties. Kas tad te tagad būs? Ir taču tik ērti, labi un mierīgi, kāpēc jālec citiem acīs? Viņš labāk grib, lai viss paliek pa vecam. Jautājums – vai sieviete to vēlas? Ja, ieraugot savu atspulgu spogulī, saproti, ka vari lieliski izskatīties, ja gan fiziski, gan psiholoģiski ir iztaisnojies tavs mugurkauls, ka tagad jūties par sevi pārliecinātāka, daudz laimīgāka un foršāka, vai tu gribēsi, lai viss ir pa vecam? Vai tomēr vēlēsies iet, darīt, strādāt ar sevi, mācīties, uzzināt ko jaunu un mainīt lietas, kas ir tev apkārt?

Nav runa tikai par skaistas kleitas uzvilkšanu un matu nokrāsošanu. Tas viss ir ļoti liels komplekss, ar kuru sākot strādāt mēs nonākam pārmaiņu ceļa priekšā. Un te nu ir tas moments – ka tev var arī nebūt sabiedroto. Vai vēl trakāk – apkārtējie ir šausmās un nesaprot, kas ar tevi ir noticis. Un tad sākas šis pašizaugsmes ceļš, izraušanās no komforta zonas, kas aizved ļoti skaistā pārmaiņu ceļojumā, kas skar ne tikai ārieni. Tādos brīžos stilists var kļūt par palīgu un grūdienu, kas motivē cilvēkus kaut ko mainīt savā dzīvē. Kad sieviete atļaujas kaut ko vairāk, viņa pati sajūt, cik daudz un kādas pārmaiņas viņu skars, un atrod ceļus un veidus, kā to īstenot.

Elegance nemaksā dārgi

Mūsu garderobē ir ļoti daudz lieka, un reizēm var brīnīties, no kurienes tas viss nācis. Patiesībā tur jābūt pavisam nedaudz lietām, ko savā starpā viegli kombinēt, vienlaikus padarot šo planētu zaļāku. Visa tā masu histērija, tas ārprāts, ko patērētāju industrija mums uzspiež… Nav viegli tam pretoties. Esmu nonākusi pie secinājuma, ka nevis bagātība, bet naudas trūkums labāk palīdz izkopt eleganci un stilu. Jo tad nauda tiek tērēta daudz pārdomātāk. Tu rūpīgi izsver katru pirkumu, izdomā, kāpēc to dari, kam tev tas ir nepieciešams, ar ko to kombinēsi. Viens no maniem fetišiem ir Rīgas ielās vērot vecās kundzītes, kuras patiesībā ir pašas elegantākās dāmas. Un tā viņas izskatās lielā mērā savu ierobežoto resursu dēļ. Tas kostīmiņš nāk no pēckara gadiem, bet joprojām ir nevainojams. Viņa tam apakšā uzvilkusi baltu blūzīti ar mežģīņu krādziņu, ausīs ir pērļu auskariņi, mati copītē. Viss ir tik kopts, tik perfekts, ka no tā nav iespējams atraut acis!

Man patīk atziņa, ka pat tad, kad tu lielveikalā no saldētavas ņem ārā picu, tavam acu skatienam jābūt tādam, it kā tu vērotu saulrietu okeānā. Pie tā arī vajag pieturēties un vienmēr saglabāt šo savu iekšējo šarmu un noslēpumainību. Pat tad, kad mēs miegainas no rīta kāpjam ārā no gultas, tas ir jāizdara eleganti. Un ne jau kādam, bet pašai sev. Tā ir tā tava iekšējā stīga un sajūta par ideju. Neļaut sev sašļukt, domājot – mani jau tagad neviens neredz. Es pati sevi redzu!

Domāt ilgtermiņā

Arī savas kolekcijas veidojot, es domāju ilgtermiņā. Lai tās atbilst ageless un slow fashion principiem. Ka tā lieta, ko iegādājies, ir vērtība, ko tu nēsā ilgstoši vai labākajā gadījumā pat nodod kādam mantojumā. Mani absolūti neinteresē un šķiet kaitinoši tas vājprāta mainstream, pārsātinātība un modes tendenču trakums. Ja paskatās modes namu zīmolu jaunākās kolekcijas, pārņem sajūta, ka ir uzlikta tāda kā latiņa – nu, kurš radīs kaut ko vēl neglītāku? Kā tāds sprints, kā sacensība. Es gaidu, līdz kurienei tas viss aizies, kur tas viss atdursies. Es ceru, ka pēc tā visa nāks kaut kas skaists un elegants. Jo tie viļņi modē met tos lokus. Bet tas nav spīts – iet pret straumi, tā ir iekšēja izjūta, mana būtība.

Ivetas Vecmanes radītos dizainus var aplūkot un iegādāties mājas lapā ivetavecmane.com

Pagaidām Nav Komentāru

Kādas ir tavas domas?

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *