Šie divi termini šobrīd ļoti plaši tiek izmantoti kosmētikas industrijā. Krēmi ar antioksidantiem, kas sargā no brīvo radikāļu ietekmes, ir viens no kosmētikas industrijas raksturīgākajiem reklāmas saukļiem, kas mudina patērētāju pirkt konkrētu produktu. Tomēr tas ir pārāk šaurs skatījums, jo šī tēma ir jāaplūko no kopējā organisma funkcionēšanas skatpunkta.
Visam jābūt līdzsvarā
Ko īsti nozīmē brīvie radikāļi, ar ko mēs tik ļoti tiekam biedēti? Vienkāršiem vārdiem runājot, tās ir skābekļa molekulas, kas zaudējušas vienu vai vairākus elektronus un kļuvušas nestabilas. Brīvie radikāļi veidojas normālā vielmaiņas procesā – tos mēs ieēdam, ieelpojam, uzņemam caur ādu. Vides piesārņojums, saule, fiziska pārpūle, stress, cigaretes, alkohols, neveselīgs uzturs – tas viss vairo šīs molekulas, kuras, savienojoties īpašās ķēdēs, atņem elektronus veselajām šūnām. „Brīvie radikāļi ir aktīvās skābekļa un slāpekļa formas, kas spēj bojāt šūnu aizsargapvalku un paātrina novecošanos. Taču ir arī otra puse. Tieši brīvie radikāļi iznīcina, piemēram, vīrusus, kas izraisa dažādas slimības. Ja likvidēsim brīvos radikāļus, beigs eksistēt arī cilvēks. Brīvie radikāļi ir absolūti nepieciešami – ja organismā nokļūst tas, kam tur nevajadzētu, brīvie radikāļi cīnās ar šo svešķermeni, vīrusu, baktēriju. Visam ir sava jēga un vieta, tam ir jābūt. Organisms pats regulē savu sistēmu darbību un notur to dinamiskā līmenī. No vienas puses ir brīvie radikāļi, no otras – antioksidanti. To savstarpējās attiecības un iedarbība ir tā, kas ideālā variantā ļauj noturēt līdzsvaru, kas ir nepieciešams organismam,” saka zinātnieks, PhD asociētais profesors Andrejs Šķesters, kā vadītā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Bioķīmijas laboratorija daudz pētījusi tieši antioksidantus.
Brīvais radikālis ar iztrūkstošo elektronu, kuram antioksidants ziedo savu elektronu.
Tēlaini zinātnieks šūnu salīdzina ar viduslaiku pilsētu, ko ietver aizsargmūris – tās ārējā membrāna. Pie pilsētas vārtiem stāv sardze, kas laiž iekšā tikai tos, kam pienākas. Te katrs nevar bradāt, kā vēlas. Taču, ja brīvo radikāļu īpatsvars sāk kļūt pārāk liels, tie apmāna sargus un izsit caurumus aizsargsienā. Vienīgie, kas spēj apturēt brīvo radikāļu armiju, ir antioksidanti – tādi kā labie samarieši, kas atdod savu elektronu brīvajam radikālim vai to sagūsta, tādējādi nomierinot agresoru un pārtraucot šūnu bojāšanas ķēdi. Brīdi, kad antioksidanti tomēr paliek mazākumā, sauc par oksidatīvo stresu. Organismam kļūst arvien grūtāk tikt galā ar agresoriem, krītas imunitāte un mazinās dabiskās aizsargspējas. Fiziski mēs to jūtam kā nespēku, enerģijas zudumu, ādas stāvokļa pasliktināšanos. Ilgstošs oksidatīvais stress izraisa iekaisumus, kas stimulē šūnu bojājumus, un sāk veidoties mutācijas. Faktiski šeit jau mēs runājam par pirmsvēža stadiju.
Brīvo radikāļu vairošanos ietekmē vides piesārņojums, stress, UV starojums, smēķēšana un nepilnvērtīgs uzturs.
Lai arī mūsu organisms antioksidantus sintezē dabiski, mūsdienu cilvēks nedzīvo tīrā vidē un nepārtiek tikai no dabiskas pārtikas, tāpēc dažādi ārējie faktori piepalīdz vairoties brīvajiem radikāļiem, samazinot šūnas dzīves cikla ilgumu un paātrinot novecošanos. Ko mēs varam iesākt? Faktiski mums ir tikai divas iespējas – veselīgi ēst un kustēties. Diemžēl statistika ir skarba – pētījumi liecina, ka Rietumu pasaulē antioksidantus ar uzturu uzņemam aptuveni sešas reizes mazāk, nekā tas būtu nepieciešams.
Šķesters šajā kontekstā atzīmē – ja iet bojā miljons šūnu, tas vēl nav nekas, bet, ja brīvie radikāļi sagrauj miljardus, tiek grauts organisms kopumā, tostarp arī enzīmu sistēma, hormonu sintēze, ģenētika. Ja negribam slimot un ātrāk novecot, mūsu uzdevums ir mēģināt saglabāt balansu ar pārdomāta uztura palīdzību. Tiesa, joprojām arī paši zinātnieki diskutē, kā uzņemt antioksidantus, lai tie uzsūktos organismā un pildītu tiem paredzētos uzdevumus. Andrejs Šķesters laboratoriski ir pētījis, piemēram, mellenes, kas satur tādus vērtīgus antioksidantus kā A vitamīns un antocianīns. Analizējot, kas būs efektīvāks – sula, ekstrakts vai koncentrēts preparāts –, izrādījās, ka bioloģiski aktīvāka un iedarbīgāka ir sula. Savukārt attiecībā uz ķiploku – ir labi to lietot svaigu, bet, lai uzņemtu nepieciešamo selēna dienas devu, būtu jāapēd trīs kilogrami ķiploku. Tāpēc zinātnieks kursa veidā iesaka tos papildus uzņemt kā uztura bagātinātāju. Šādas antioksidantu kūres vēlams veikt divas reizes gadā – pavasarī un rudenī, kad organisms izsmēlis savas iekšējās rezerves.
Visvairāk šķēpu tiek lauzts par multivitamīniem, un šī tēma vien ir atsevišķas grāmatas vērta. Šķesters šajā ziņā ir lakonisks – vai cilvēkam vajadzīgs viss? Viņš ir pārliecināts, ka polivitamīni nespēj kompensēt viena konkrēta vitamīna iztrūkumu. „Organisms ir pietiekami gudrs, lai, zinot, kā trūkst, novadītu to tur, kur nepieciešams, un gluži kā lego klucīšus saliktu kopā nepieciešamo vielu. Daudzveidīgs uzturs spēj nodrošināt jebkuru organisma vajadzību, un mēs kā domājošas būtnes pašas jūtam, kas konkrētā brīdī ir nepieciešams. Galvenais, nevajag ne uz ko ieciklēties vai pārspīlēt,” skaidro Šķesters. Ja ir sajūta, ka ar uzturu nepietiek, it sevišķi ziemas periodā, ieteicams veikt attiecīgas analīzes, konstatēt, kā tieši trūkst, un attiecīgi pievērst šim faktoram pastiprinātu uzmanību. Zinātnieks uzskata, ka no sintētiskiem uztura bagātinātājiem lielas jēgas nebūs, tāpēc labāk izvēlēties dabīgas izcelsmes preparātus. Daba mums ir bagātīgi dāvājusi savas veltes, vajag tikai tās prast izmantot. Ieviešot pat nelielas veselīgas korekcijas ikdienas uzturā, rezultātu novērtēt varēsi ļoti ātri – uzlabosies pašsajūta, vairosies enerģija, uzlabosies ādas stāvoklis un iekšējais starojums atspoguļosies jaunavīgākā izskatā.
ASV Nacionālais novecošanās institūts (National Institute of Aging) ir izveidojis īpašu rādītāju – ORAC, kas apzīmē brīvo radikāļu absorbēšanas kapacitāti. Vadoties pēc šiem testiem, par TOP 10 pārtikas produktiem atzītas:
1) godži ogas,
2) mellenes,
3) melnā šokolāde,
4) pekanrieksti,
5) artišoks,
6) plūškoka ogas,
7) pupiņas,
8) dzērvenes,
9) kazenes,
10) koriandrs.
Plašāk par populārākajiem antioksidantiem pastāstīšu nākamajā ierakstā.
Jūsu Una.
