Šodien man ir lielisks garastāvoklis, un es pilnīgi ar trešo maņu jūtu, ka notiks kaut kas skaists. Jau neskaitāmas reizes esmu pārliecinājusies, ka esot uz pozitīva viļņa mani sasniedz negaidīti piedāvājumi, tikšanās un iespējas. Arī šoreiz intuīcija nemelo. Saņemu ziņu Instagram ar aicinājumu pievienoties mediju braucienam uz Tenerifi. Ne reizi neesmu bijusi šajā salā un ar patiesu sajūsmu saku pārliecinošu “Jā”!
Šis brauciens atšķirsies no maniem līdzšinējiem ceļojumiem, jo pēdējos 10 gadus neesmu izmantojusi tūrisma firmu piedāvājumus. Priekšrocība ceļot ar aģentūru (mūsu gadījumā ar Atlantic Travel) ir tā, ka tev pašam ne par ko nav jāuztraucas. Jau iepriekšējā vakarā saņēmu lidmašīnas iekāpšanas karti, vienīgo “problēmu” rada atļautais bagāžas apjoms. Allaž ceļoju ar rokas bagāžu, te pēkšņi varu izvērsties 23 kg amplitūdā. Tas nozīmē pilnu koferi ar drēbēm, kurpēm, kosmētikas kalniem un vēl 1000 sīkumiem, kurus pēdējā mirklī gribas paņemt līdz. No rīta pat esmu spiesta modināt dzīvesbiedru, lai nostiepj manu garderobi no sestā stāva līdz taksometram. Sešas stundas ar tiešo Air Baltic reisu un esam Tenerifē.
Laimes asaras
Kad pirms trim gadiem ceļoju pa Karību salām, šķita dīvaini – esi citā kontinentā, bet jūties, kā Eiropā. Līdzīgi ir Tenerifē – tā ietilpst Kanāriju salu arhipelāgā, kas faktiski atrodas Āfrikā, bet pieder Spānijai.
Man ārkārtīgi patīk brīdis, kad izkāpjot no lidmašīnas sejā iesitas siltais tropu klimata gaiss. Tad manī notiek īsts seratonīna sintēzes sprādziens un esmu totālā svētlaimes stāvoklī. Tā notiek arī šoreiz, kad pēc nolaižamies Tenerifes lidostā, bet laika kaifošanai nav daudz, jo mūs gaida ļoti blīva un daudzveidīga programma.
Mūsu pirmā pieturvieta ir viesnīca Hovima Panorama, kas atrodas Adeje pilsētas de las Americas pludmalē. Lai arī viesnīcai ir trīs zvaigznes, tā patīkami pārsteidz, tāpēc tiem, kas raugās pēc budžetīgas naktsmītnes, varu to rekomendēt. Plaši numuri ar nelielu virtuvi, atpūtas zonu, terasi, kā arī lielisku brokastu un vakariņu bufeti.
Pirmajā vakarā dodos iepazīt apkārtni, kad pēkšņi izdzirdu tādu jaudīgu rokmūziku. Dodos skaņas virzienā, līdz nonāku nelielā krodziņā ar nosaukumu Polly’s bar un apjūku. Lieliskā mūzika, kuru atskaņo (kā vēlāk noskaidroju) tēvs un dēls, tiek adresēta diviem tūristiem, kuri aizrautīgi dzied līdz, ik pa laikam ieraujot kādu pamatīgu alus malku. Mani ne tik daudz pārsteidz publikas trūkums, kā fakts, ka pulkstenis ir tikai trīs pēcpusdienā, kas ir krietni par agru ballītei. Tomēr piesēžu, jo mūzika ir lieliska un ģitārists man atgādina Jon Bon Jovi jaunības dienās. Tieku uzņemta ar sajūsmu, jautājumu no kurienes esmu un īpašas dziesmas veltījumu tikai un vienīgi man. Klausoties mūziku acīs sariešas asaras, tik laimīga sajutos. Gandrīz privāts koncerts, saule, blakus okeāns un nekādu rūpju. Vienīgais, kas mani uztrauc, kā nabaga krodzinieks samaksās mūziķiem honorāru. Par laimi, pamazām publika sarodas un kad dodos prom, te jau kādi 15 klausītāji. Smaids līdz ausīm, vakara pelde viesnīcas baseinā un esmu gatava raudāt aiz laimes vai katru dienu!
Gandrīz privāts koncerts krodziņā pie de las Americas pludmales.
Mānīgā laika prognoze
Pirms doties uz Tenerifi, ieskatījos telefona laika prognozes aplikācijā. Redzētais nepatīkami pārsteidz – tikai +16 grādi? Tur kaut kas nav tīrs! Datorā rāda pavisam citu ainu + 26. Izrādās, ka taisnība bija abiem avotiem. Vienkārši salas ziemeļos ir krietni aukstāks, kas saistīts ar Tenerifes reljefu, anticiklonu no Azoru salām, vēju no Āfrikas, Golfa straumi un vēl vairākiem aspektiem. Tāpēc, ja pats meklē dzīvesvietu, nenorezervē to ziemeļu pusē, kur šobrīd gaisa temperatūra ir līdzīga kā Latvijā.
Pastaiga virs mākoņiem
Must see vieta Tenerifē ir Teides dabas parks. Teide ir viens no augstākajiem vulkāniem pasaulē (3,718 m), un tā sniegotā virsotne varētu būt viens no salas nosaukuma iedvesmotājiem – pamatiedzīvotāju guanču valodā Tenerife nozīme “Sniega kalns.” Noteikti iesaku turp doties, jo šis ir lielisks veids, kā izbaudīt Tenerifes salas daudzveidību. Bez tam, parks ir UNESCO pasaules mantojuma objekts un viens no12 Spānijas dārgumiem.
Līkumotais kalnu ceļš ved augšup, un skatam paveras ļoti neparastas ainavas – vispirms priežu mežs, tad dūmakaina migla un pēc brīža, aptuveni 2000m augstumā, mēs esam jau virs mākoņiem. Esmu kāpusi kalnos un pabijusi Marokas augstākajā virsotnē, bet šādu skatu nebiju piedzīvojusi. Jo mākoņi šeit ir ļoti sablīvēti, burtiski sastinguši un skats patiešām ir tāds, kā lidojot ar lidmašīnu.
Pats Teides dabas parks ir milzīgs (19ha ) un, lai to iepazītu ar vienu dienu būs par maz. Taču priekšstatam pietiks, ja uzbrauksiet līdz augstākajam punktam, ieturēsiet vakariņas restorānā un pavērosiet zvaigznes vulkāna pakājē. Ja ir vēlme, tad ar trošu vilcieniņu var uzbraukt līdz pat 3555 m augstumam, tikai neaizmirstiet paķert līdzi jakas, šalles, cepures un cimdus. Lai tiktu līdz krāterim, vēl jānoiet aptuveni 40 minūtes ar kājām. Protams, ka šeit ir pasakaini saullēkti un saulrieti, bet pie labiem laikam apstākļiem. Mums to piedzīvot neizdevās, bet kaut kas jau jāatstāj nākamajai reizei.
Skats uz vulkānu Teide.
Pa ceļam ir vēl viens brīnišķīgs apskates objekts Minas San Jose – tāda pirmatnēja vieta, kas atgādina fantastikas filmas par izkāpšanu uz Marsa. Sastingusi lava un tās atlūzas, klinšu veidojumi, ielejas, tuksneša augi, melno un brūno toņu sajaukums to padara interesantu gan apskatei, gan Instagram foto. Arī vulkāna pakājē esošie Los Roques de Garcia klinšu vuklāniskie akmeņu veidojumi ir absolūti unikāli, šķietami pārkāpjot fizikas un gravitācijas likumus. Starp citu, lai arī pēdējais lielais izvirdums notika pirms gandrīz 100 gadiem, Teides vulkāns skaitās aktīvs – tas elpo un joprojām rada tvaika un gāzu izmešus.
Skats uz Minas San Jose ieleju.
Ar auto stopiem uz kalnu ciematu
Vienā no ceļojuma pēdējām dienām ar kolēģēm nolemjam aizdoties uz kalnu ciematiņu Maska, kas ir iecienīts tūristu galamērķis. Tā kā brauciens ir ārpus mūsu programmas, uz turieni jānoklust pašām. Sashēmojam autobusu kustības sarakstā divas pārsēšanās un dodamies ceļā. Viss ir lieliski līdz brīdim, kad, izkāpjot no autobusa, saprotam, ka kaut ko esam sajaukušas un nākamais gaidāms vien pēc pāris stundām. Nolemju, ka šis ir īstais brīdis izmantot veco, labo stopošanas metodi. Sacīts, darīts! Pārvaram kautrīgumu un atliek vien pacelt roku, kad šoferis apstājas un pa līkumoto kalnu ceļu aizved mūs līdz pašam ciematam. Jā. Šeit nokļūt ir stopošanas vērts. Staigājam pa idilliskajām trepītēm, taciņām, vērojam kalnu ainavas un tā vien šķiet, ka laiks šeit ir apstājies. Interesanti raudzīties, kā vietējiem norit pavisam ikdienišķa dzīve, un viņi pat šķietami nemana mūsu ieinteresētos acu skatienus. Bijām iedomājušās, ka tā vienkārši nokāpsim līdz pat pludmalei, taču tas nav iespējams. Šis ir trekinga maršruts, kuram jāpiesakās iepriekš. Nu nekas. Kaut kas jāatstāj nākamajai reizei!
Ainava veroties uz kalnu ciematu Maska ainava un tā stāvās ieliņas.
Pēc ciemata apskates piesēžam vietējā kafejnīcā un notiesājam mūsu iecienītos papas arrugadas kartupelīšus ar Mojo mērcīti. Kā tikt atpakaļ? Lieki piebilst, ka autobusu nav pat vērts gaidīt un atkal dodamies stopot. Nevienai gan nav tāda vēlēšanās, līdz ieraugam vienu pārīti, kas dodas pie mašīnas un metam kaunu pie malas. Vārds pa vārdam, līdz izrādās, ka viņi ir latvieši! Nu ko! Jautrs atpakaļceļš un patīkama sajūta, ka vienā nedēļā redzēties pietiekami daudz.
Ja tam piepluso atrakciju parku Siam Park, kur drosmīgākie var nolaisties pa slidkalniņu ar ātrumu 80km/h un Zooloģiskā dārza Loro Park apmeklējumu, tad jāsaka, ka obligātā programma ir godam izpildīta!
Kur palikt, ko paēst
Privāts baseins pie 5 zvaigžņu viesnīcas durvīm.
Tenerife ir izteikti balstīta uz tūrismu, un šeit grūti atrast pilnībā autentisku vietu, bez specializācijas uz tūrismu. Pat mazās kafejnīcas miniatūros kalnu ciematiņos atplestām rokām gaida savus viesus, pielāgojot tam ēdienkartes un arī cenas. Tāpēc meklēt ko lokālu un lētāku nav lielas jēgas (bet es nesaku, ka tas nav iespējams), jo ēdienkarte kūrortā pie okeāna un augstu kalnos cenu ziņā faktiski neatšķirsies. Salīdzinoši lēts šeit ir alkohols – glāze vietējā vīna vai litrs alus maksā vidēji 1,5 eiro. Tā kā galvenie tūristu ēdinātāji ir viesnīcas, tad šeit arī bāzējas labākie restorāni. Patiesībā Tenerife ir kā viena liela viesnīca – salā dzīvo ap 800 000 iedzīvotāju, bet gadā te ierodas ap 14 miljoniem tūristu (tie gan ir pirms pandēmijas dati). Pateicoties tam, ka ceļoju ar tūrisma firmu, mums bija iespēja apciemot un palikt vairākās viesnīcās. To līmenis ir atšķirīgs, kas ne vienmēr atkarīgs no zvaigznīšu skaita. Tāpēc šis ir vēl viens iemesls, kāpēc braucot uz Tenerifi labāk vadīties pēc tūrisma speciālista vai paziņas ieteikuma, jo bildītes Booking var būt ļoti tālu no realitātes.
Masāžas zona viesnīcas Hotel Botanico teritorijā.
No apciemotajām viesnīcām varu rekomendēt Hotel Botanico (tas pieder populāro Siam Park un Loro Park dibinātājam, vācietim Volfgangam Kislingam, kurš tostarp ir arī viens no bagātākajiem Kanāriju salu iedzīvotājiem). Šī ir uz veselīgu dzīvesveidu balstīta viesnīca, kas piedāvā diētisku ēdienkarti un plašu SPA kompleksu.
Interesantu konceptu piedāvā Vulcano viesnīcas, kur ir īpaša privilēģiju programma UP, ar iespēju baudīt atpūtu baseinos uz viesnīcas jumta. Šeit tapa manas skaistākās Instagram bildes.
Baseins uz viesnīcas Vulcano jumta.
Mans absolūtais favorīts Tenerifē ir viesnīca Vincci Selección La Plantación del Sur, kas apbūra ar savu harmonisko un ļoti pārdomāto interjeru (pēc Fen šui principiem). Šeit bija pati, pati, pati labākā bufete, kāda jebkad baudīt jebkurā viesnīcā manā dzīves laikā.
Vincci Selección La Plantación del Sur vakariņu bufetē pieejams viss, ko vien var iedomātos, Tostarp sprogkāji, ar kuriem liela daļa manu grupas biedru nebija pazīstami.
Pēdējās dienas pavadām izsmalcinātā Suites hotel Villa Maria, kur dzīvošana notiek nevis numuriņos, bet atsevišķās villās. Ar kolēģi paliekam divstāvu villā ar divām guļamistabām un atsevišķām vannas istabām un, viena otru netraucējot, varam baudīt atpūtu.
Ar kolēģēm Zani un Gitu pie Suites hotel Villa Maria baseina.
Lai arī viesnīcu bufetes piedāvā mums labi saprotamus ēdienus, salā ir ļoti daudz kafejnīcu un restorānu, kas piedāvā Kanāriju salu tradicionālos ēdienus.
Lūk, daži tipiskākie:
Papas arrugadas – jaunie kartupeļi, kurus vāra ar visu mizu sālsūdenī vai apcep rupjā sālī. Tos parasti pasniedz ar Mojo mērci, kurai ir vairākas vairācijas.
Gofio ir viens no populārākajiem salas iedzīvotāju produktiem. Tie ir no miežiem gatavoti milti, kurus pievieno zupām, mērcēm, cepešiem, arī desertiem. Conejo en salmorejo galvenā sastāvdaļa ir trušu gaļa, kas tiek marinēta, pēc tam sautēta un visbeidzot vārīta marinādē līdz gatavībai. Papildus gaļai bieži lieto arī truša aknas.Garbanzo Compuesto ir veģetārs sautējums no turku zirņiem, kartupeļiem un gofio miltiem. Bet salo ēdienu cienītājiem jānogaršo Quesillo svaigā siera deserts.
Mojo pagatavošanas meistarklase vietējā restorānā.
Te būs divas populārās Mojo mērces recptes:
Zaļais korandra vai pētersīļa Mojo
½ bunte kinza/pētersīlis
1 ķiploka daiva
½ zaļā paprika ar sēklām
½ zaļais pipars
jūrassāls
etiķis
olīveļļa
Sarkanais paprikas Mojo
1 ķiploka daiviņa
½ sarkanais pipars
100 grami grauzdētas mandeles
½ sarkanās paprikas
½ kaltētas/izmērcētas vai konservētas paprikas
1 tējkarote saldā paprikas pulvera
jūras sāls, etiķis, olīveļļa
Visas sastāvdaļas sablenderē un pasniedz kā piedevu pie jebkura ēdiena.
Uz tikšanos Tenerifē!
p.s. īpašs paldies Jūlijai Rimļinai no Atlantic Travel http://atlantic.lv par šī brauciena organizēšanu. Viņas vadītā aģentūra piedāvā savu palīdzību dodoties arī uz citiem siltiem galamērķiem, piemēram Ēģipti, Dominikānu, Dubaiju.
Ja interesē, rakstiet jrimlina@gmail.com