Tieši šādu novēlējumu Jaunajā gadā saņēmu no sava bijušā vīrieša. Pat, ja kādam tas šķistu ironiski, saskatīju tajā ļoti lielu daļu sirsnības un milzīgu devu patiesības – Jaungada apņemšanās pieņamta! Tikai jautājums – KĀ to īstenot?
VIENMĒR IZDARI IZVĒLI, KAS ATTIECĪGAJĀ BRĪDĪ TEV LIKS JUSTIES LABI
Tas ir tieši tik vienkārši un tajā pat laikā sarežģīti. Mēs kā sūkļi mēdzam uzsūkt sabiedrības dogmas un normas. Skat, tāda uzvedība nav pieņemama, tas, lūk, ir pieņemams… Tāda veida situācijā būtu jārīkojas tā, ētikas normas pieļauj vien šādu atbildes reakciju uz attiecīgu kairinājumu… un tā tālāk un tā projām bezgalībā. Un šeit paceļas jautājums par drosmi – drosmi būt pašai, nevis kaimiņu Sašai.
DZĪVO SASKAŅĀ AR SAVU BŪTĪBU
Šī ir viena no idejām, kuras sludina ageless esība – būt pašai, uzticīgai sev, savām sajūtām, uzskatiem. Sabiedrībai patīk diktēt normas, taču mums patīk tās lauzt. Kurš gan ir teicis, ka sešdesmit gadu vecumā nesāt fuksiju krāsas jaciņu ir nepiedienīgi!? Pieļauju, ka stereotipiski kas tāds visnotaļ ir iesakņojies mūsu prātos. Taču pamazām šīs ievirzes strauji zaudē savu nozīmi mūsdienu sabiedrībā, kas pavisam noteikti priecē. Ja es savos sešdesmit izjūtu fuksiju rozā kā absolūti savu krāsu, tad kāpēc gan ne! Tas ir mans. Dogmām to no manis neatraut!
LUTINI UN RŪPĒJIES PAR SEVI TAGAD!
Bieži vien, ikdienas steigā mēs aizmirstam par sev tuvāko būtni – cilvēku, ar kuru pilnīgi noteikti nāksies kopā aizvadīt visu mūžu. Par sevi pašu. Nav iespējams justies vitālai, enerģijas un pozitīvu emociju pilnai, ja neatvēli kvalitatīvu atpūtas un bateriju uzlādes laiku sev. Mūsu sabiedrībā vēl ir aizķēries maldīgais uzskats, ka sevis nostādīšana priekšpālānā ir sava veida egoisms. To es vēlētos atspēkot ar visiem zināmo patiesību, ka nemīlot un nelutinot sevi mēs nespējam izstarot maiguma, pozitīvisma un mīlestības auru, to projicējot uz citiem. Tad nu sanāk, ka lutinot un mīlot sevi mēs nodarbojamies ar vistīrāko filantropiju – jo tikai mīlot sevi mēs varam dod pozitīvu ieguldījumu kopējā pasaules energolaukā!
PAMET SEV NETĪKAMO
Vienmēr sevi esmu uzskatījusi par dumpiniecisku būtni. Nekad īsti neesmu šķirojusi cilvēkus vadoties pēc statusa hierarhijas. Nedz vecums, nedz ieņemamais amats manī nav raisījis papildus respektu – vien cilvēcības klātesamība. Ja tās nav, tad paldies. Sabiedrība mūs māca paciest, sakost zobus un ļaut, lai mūs nepelnīti ieper. Uzskatu, ka tas ir absolūti nepareizi. Un nav nozīmes vai nepelnītas negācijas tavā virzienā raida priekšnieks, vai valsts prezidents – sevi mīlošs cilvēks neļaus, ka pret viņu izturas ar necieņu.
Protams, brīnišķīgi būtu, ja mēs spētu izstarot beznosacījuma mīlestību jebkura tāda konkrēta indivīda virzienā, tomēr, mūsu sabiedrībā šāda līmeņa toleranci ir gandrīz neiespējami praktizēt, neievainojot sevi. Tāpēc negāciju lauka atstāšana ir gudrākā taktika sevi patiesi mīlošam cilvēkam.
STARP JĀ UN NĒ
Katru dienu pieņemam lērumu izvēļu. Ja pieķer sevi neziņā, pa kuru ceļu doties, uzdod sev jautājumu – kas man liks justies labi, būs saskaņā ar maniem personīgajiem principiem un patieso esību. Lūk – tieši turp arī tev vajag doties!
Bieži vien pieņemam lēmumus, kas mums dvēseliskā līmenī nemaz nav izdevīgi, jo ir pretrunā ar to, ko patiesi vēlamies darīt. Pamats tam var būt bailes kādu aizvainot, pievilt. Varbūt tas ir satraukums, ka kāds būs vīlies mūsos. Šeit, lūk, sākas darbs ar sevi un lieko putekļu notraukšana no mētelīša. Tikai Tu pats zini kā rīkoties un kurp doties. Pārējo viedoklis vai emocija saistībā ar tevis pieņemto lēmumu pagaidīs.
NOŅEMT BLOKUS
Ir jāmācas ar sevi strādāt, lai noņemtu šos dažādos stereotipu uzliktos blokus. Jāteic, ka pirmssākumos tas var sagādāt nelielu satraukumu un pat adrenalīna devu, tomēr, ja rīkojies saskaņā ar iekšējo sajūtu, tad greizi nenošausi! Ar laiku šī pilnīgā dumpinieciskā brīvība būs ar tevi saaugusi tik lielā mērā, ka rīkoties mirkļa vadītai būs gluži tāpat kā elpot. Tik silta vasaras diena un peļķes tādas, ka nagi niez noaut augstpapēžu kurpes un pa tām izskraidīties. Rīgas centrā?! Bet kāpēc gan ne! Ja labi padomājam, ļoti daudz uzlikto teorētisko ētisko aizspriedumu un noteikumu ir tik muļķīgi, ka darbojas vien noteiktos platuma grādos – un pat tajos tos veiksmīgi apiet.
Mana personīgā laime un sevis mīlēšana ir cieši saistītas ar absolūtu gara brīvību. Un vai ziniet – sabiedrības proklamētajiem trakajiem pievelkas. To esmu izbaudījusi uz savas ādas – atliek vien pirmajam mesties dejā un ap tevi jau saradies krietns dejasmīļu pulciņš!
Tāpēc mīlēsim sevi, un to darot palīdzēsim sevi iemīlēt arī citiem!
Jo brīvības garša ir gardākā no visām!
Paula
